Dalībnieku emocijas jeb kādēļ ir vērts apmeklēt Dziesmu un deju svētkus

Dalībnieku emocijas jeb kādēļ ir vērts apmeklēt Dziesmu un deju svētkus

Pavisam drīz, no 30. jūnija līdz 8. jūlijam Rīgā izskanēs tūkstošiem balsu, parkus un laukumus pildīs mūzika, ielas būs pilnas cilvēku tautas tērpos, savukārt Mežaparks un tikko daļēji restaurētā Lielā estrāde veselas nedēļas garumā būs dziesmu un deju galvaspilsēta un ilgi gaidītā pasākuma - XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku, sirds.

Svētku nedēļa ir kulminācija, kurai organizatori – Latvijas Nacionālais kultūras centrs un amatierkolektīvi ir sākuši gatavoties uzreiz pēc iepriekšējiem – XXV Vispārējiem latviešu Dziesmu un XV Deju svētkiem.

Svētku nedēļā Rīgā ieradīsies 43 000 dalībnieku no 118 Latvijas pašvaldībām, kā arī citām pasaules valstīm, kur latvieši uztur un attīsta Dziesmu un deju svētku tradīciju. Septiņas dienās viņi piedalīsies vairāk nekā 65 pasākumos – koru, deju, pūtēju orķestru, kokļu, tautas mūzikas, vokālo ansambļu, folkloras kopu u.c. koncertprogrammās, latviešu tautas tērpu skatē, tautas lietišķās mākslas izstādē un amatierteātru izrādēs. Svētkus klātienē (maksas un bezmaksas pasākumos) varēs vērot 500 000 apmeklētāju. Salīdzinājumam -Latvijas iedzīvotāju skaits – 1,96 miljoni.

Piedāvājam jūsu uzmanībai nelielu skici par kolektīviem, kuri pārstāvēs galvaspilsētu (kopumā 11 000 dalībnieku). Šodien iepazīsimies ar koncertorganizācijas “Ave Sol” koklētāju kolektīvu "Cantata", kura mākslinieciskā vadītāja ir Anda Eglīte un Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra "Ritums" vīru kori "Tēvzeme", kuru vada Tālivaldis Gulbis.

Koklētāju ansamblis “Cantata": Dziesmu svētki ir visaizraujošākais pasākums gan māksliniekiem, gan skatītājiem
Apbūrusi piecu jaunu feju mūzika

“Mūsu ansamblis pastāv jau vairāk nekā septiņus gadus. Koncertorganizācijas „AVE SOL” koklētāju ansamblis „CANTATA” dibināts 2010.gadā. Tajā ir apvienojušās Rīgas P. Jurjāna mūzikas skolas absolventes un audzēknes, kuras mācību laikā ir kļuvušas par dažādu Latvijas un starptautisku konkursu un festivālu laureātēm gan kā solistes, gan kā ansambļa dalībnieces. Pašlaik mums ir piecas meitenes – koklētājas, un tikai viena no viņām bez dalības ansamblī ar mūziku nodarbojas profesionāli.

Koklētāju ansambļa nosaukums "Cantata" (tulkojumā - apburts) lieliski raksturo visas ansambļa dalībnieces – tajā muzicē ar kokli, mūziku un jaunības degsmi apburtas jaunietes, kuras vieno vēlme radīt mūzikas brīnumu un izdzīvot to kopā. “Cantata" repertuāru veido gan latviešu tautas mūzikas apdares, gan dažādu laikmetu un stilu mūzikas pārlikumi koklētāju ansamblim.”

Foto: publicitātes

Solo koncerti, uzvaras konkursos

““Cantata" savā neilgajā pastāvēšanas laikā ir piedalījies vairākos festivālos (piem. „Gaismas ceļā”, ” Kokļu dienas Jūrmalā”, „Baltā nakts”) un koncertos, uzstājoties gan apvienotā koklētāju ansambļa sastāvā, gan sniedzot solo priekšnesumus, kā arī publikai piedāvājis vairākus solo koncertus (koncertprogrammas „Gaišā mūzika”, „Deja mūzikā”, „Ziemassvētku mirdzumā”). 2012. gadā ansamblis pārstāvēja Rīgas pilsētu Hanzas dienās un Pilsētas svētkos Pleskavā (Krievija), savukārt 2013. gada augustā, sniedzot solo koncertu, kolektīvs pārstāvēja Latviju Pori tautas mūzikas festivālā Somijā.

Latvijas koklētāju ansambļu skatēs CANTATA atkārtoti ir ieguvis I pakāpes diplomus (2011., 2012.), XXV Vispārējo latviešu dziesmu un XV deju svētku kokļu ansambļu konkursā ieguvis 1. vietu (2013.) un 3. Starptautiskajā P.Stepuļa kameransambļu konkursā Lietuvā ir ieguvis 1. vietu (2013.).

Dziesmu svētki ir emocijas un jaunas zināšanas par mūziku

Dziesmu un Deju svētkiem mēs sākām gatavoties pirms aptuveni pusgada, paralēli gatavojot priekšnesumus citiem koncertiem. No repertuāra (mēs izpildām septiņas dziesmas) man ļoti patīk skaņdarbs, kuru sarakstījusi Jūrmalas mūzikas vidusskolas direktore Kristīne Ojala – “Cantitum Amore”.

Šogad mums tiek plānota uzstāšanās ar pūtēju orķestri, neatkarīgi priekšnesumi. Bet tieši Dziesmu svētki ir visaizraujošākais pasākums gan māksliniekiem, gan skatītājiem. Festivāla koncertus ir vērts apmeklēt tāpēc, ka, pirmkārt, tās ir ļoti pozitīvas emocijas, ko neizjutīsi nekur citur, un ne tikai koklētāju dēļ, bet gan no tā skanējuma, ko dod visi amatierkolektīvi, kuri sapulcējušies uz vienas skatuves. Otrkārt, tā ir jaunu zināšanu iegūšana – par folkloru, tautu, mūsdienu latviešu mūziku, kas izpaužas dziesmā un spēlē, kā arī dejā.

Kur mācīties spēlēt kokli?

Profesionāli, protams, mūzikas skolā. Bet tiem bērniem un jauniešiem, kuri vēlas iemācīties spēlēt kokli intereses pēc vai, lai piedalītos nākamajos Dziesmu un Deju svētkos kāda amatierkolektīva sastāvā, mēs iesakām vērsties kādā no BEZMAKSAS (vai par daļēju samaksu) pulciņiem, kas darbojas Rīgas teritorijā un kurus atbalsta Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments. Piemēram, Rīgas skolēnu pilī.

Ar pulciņu piedāvājumu iespējams iepazīties šeit.

Ja jau spēlējat kokli vai citu mūzikas instrumentu un vēlaties patīkami pavadīt laiku ar domubiedriem, varat doties uz jau esošu kolektīvu mēģinājumiem, sarakstu sk. te. Varbūt kāds no tiem būs piemērots tieši jums!

Vīru koris "Tēvzeme": vīru balsu kordziedāšanai ir savs varenais spēks
Iespējams, vecākais koris Rīgā

1948. gadā diriģenta Edgara Elksnīša vadībā pulcējās dziedāt griboši un varoši puiši, lai liktu pamatus Latvijas Valsts Universitātes vīru korim. Pēc ražīgiem 10 gadiem koris transformējās 3 jaunās dziesmu draudzēs, no kurām viena, ar nosaukumu „Tēvzeme”, nu atskatās uz 60 gadu laikā paveikto. Lielāko ieguldījumu vīru kora „Tēvzeme” sasniegtajā 40 gadu laikā devis Latvijas koru patriarhs Haralds Mednis (1906.-2000.).

Viņa virsvadībā strādājuši un savā meistarībā pilnveidojušies 12 jaunie diriģenti un kormeistari. Kora sastāvs gadu gaitā mainījies gan kvalitatīvi, gan kvantitatīvi. Šobrīd dzied skolnieki un zinātņu doktori, topošie mūziķi, mediķi un enerģētiķi, administratīvie darbinieki, ierēdņi un pensionāri. Kora „Tēvzeme” darbības gados krustu šķērsu izbraukāta Latvija, Igaunija ar tās salām, koncertēts 15 Eiropas zemēs un ASV, atskaņojot kora repertuārā uzkrātās pasaules tautu dziesmu apdares, mūsdienu komponistu jaundarbus, klasiķus, no renesanses laikmeta līdz šodienai. Daudzviet pēc „Tēvzemes” koncertiem, kā neizdzēšamas pēdas, paliek iestādīti koki. 2013. gada 27. oktobrī vīru koris "Tēvzeme" krāšņā koncertā "Kārkli pelēkie zied" atzīmēja kora 65. gadadienu. Kā arī 2013. gada Dziesmu un deju svētku koru karu konkursā vīru koru kategorijā izcīnīja godpilno 3. vietu.

Foto: publicitātes

Paaudžu maiņu gaidot

"Pašreizējā situācija ir tāda, ka  mūsu korī notiek paaudžu maiņa. Mēs uzsākām darbību 1948. gadā, pirms 70 gadiem. Tagad mūsu korī ir viens kungs, kurš dzied no pašas  pirmās dienas. Un šogad viņš piedalījās mēģinājumos un koncertos. Mēs kļūsim par jaunu kori – būs skolnieki, studenti, cilvēki vecumā līdz 40 gadiem," - atzīmē Tālivaldis Gulbis.

Pēc viņa vārdiem, korī var nākt dziedāt vīrieši bez jebkādas muzikālās izglītības  -  galvenais ir velēšanās. “Man ir daudz jauniešu ar mūzikas skolas līmeņa izglītību. Ir tādi, kas atnākuši  kādreiz uz manu  zēnu kori un ir jau pabeiguši mūzikas akadēmiju, dzied kopā ar mums tagad. Un vēl ir tādi, kuri domā par  vokālista karjeru. Ir starp koru dalībniekiem arī tādi, kuri nav aizgājuši uz mūzikas akadēmiju, bet spēlē ansambļos dažādus instrumentus. Tā vai citādi, kaut kādā veidā viņi ir saistīti ar mūziku,” - stāsta Tālivaldis.

Vīru dziedāšana piepilda dvēseli

“Programma vīru koriem ir  nav īpaši oriģināla vai  spilgta, un piepildīta ar jaunām dziesmām.  Ir tādas, kuras visu laiku dzied un dzied. Piemēram, Ērika Ešenvalda "Brīvība" - to dzied jau krietnu laiku. Mūsu korim un man personīgi patīk, kā skanēs Jurjānu Andreja "Lūk, roze zied" un Valtera Kaminska "Mūžu mūžos". Tā ir klasika, brīnišķīgas dziesmas. Bet daudzi klausītāji zina vārdus un varēs dziedāt kopā ar mums.  Lielajā estrādē kopdziedāšana vienmēr atstāj  brīnišķīgu  iespaidu. Uzreiz  pēc aplausiem un emocijām var just, vai dziesma patīk. Kopdziedāšana piepilda dvēseli un prieks no tā saglabājas ilgu laiku. Kad šie vīri iedziedas ar varenu spēku, tas ir kaut kas īpašs.