Nākamnedēļ, 11. augustā, plkst. 19.00 Likteņdārzā notiks krāšņs koncerts par godu 10 gadiem, kopš uzsākts Likteņdārza projekts, un kā īpašs veltījums Latvijas simtgadei.
Rīgas Doma zēnu koris kopā ar dziedātāju Daumantu Kalniņu, Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri un pianistu Vestardu Šimku koncertā atskaņos latviešu tautasdziesmas maestro Raimonda Paula apdarē solistam, zēnu korim, klavierēm un orķestrim.
Programmā iekļautas sešas no desmit latviešu tautasdziesmām, ko Raimonds Pauls 1980. gadā apdarināja zēnu korim un klavierēm. Liriski smeldzīgi skan dziesma “Skaisti dziedi, lakstīgala”, tumsnēji dramatiski – “Aijā, bērniņ”, brašas un bramanīgas ir dziesmas “Es bij’ puika” un “Pieci gadi kalpiņš biju”, vitalitātes pārpilna ir tautasdziesmas “Seši mazi bundzinieki” apdare un it tautiski āzisks dzīvesprieks strāvo no dziesmas “Kur tad tu nu biji”.
Kopā ar Mārtiņa Klišāna vadīto Rīgas Doma zēnu kori, Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri un diriģentu Andri Pogu Raimonda Paula tautasdziesmu cikla jaunās versijas pirmatskaņojumā piedalīsies dziedātājs Daumants Kalniņš.
Kontrastiem bagātajā ciklā kopumā ir desmit apdares, bet Likteņdārza 10. jubilejas koncertam LNSO mākslinieciskais vadītājs Andris Poga izvēlējās sešas. Zēnu korim, baritonam, klavierēm un simfoniskam orķestrim šīs tautasdziesmas smalki, asprātīgi, vērienīgi pārlicis izcilais orķestra pārzinātājs, instrumentācijas lielmeistars Vilnis Šmīdbergs. Atceroties, kā tapa šīs apdares, toreizējā Emīla Dārziņa speciālās mūzikas vidusskolas zēnu kora (mūslaikos Rīgas Doma zēnu kora) kādreizējais mākslinieciskais vadītājs, cikla pirmiestudētājs Jānis Erenštreits saka: “Pauls bija kaut kur dzirdējis zēnu kora dziedāšanu un, neviena neaicināts, uzrakstīja mums vispirms tautasdziesmas, pēc tam piecas Aspazijas dziesmas. Atnāca uz skolu, nospēlēja priekšā. Uzreiz bija skaidrs, ka pirmajai balsij uzrakstīts tāds meldiņš, kas labi skan tieši zēna balsī. Pauls fenomenāli iejutās puikas domāšanā, viņš arī tembrāli domāja un rakstīja, kā puikām piestāv un skan. Tā nošu vienkāršība ir mānīga. Zēna balss galvas reģistra pareiza sajušana prasa lielu meistarību, un Paulam tā piemīt. Un lai nodziedātu tās dziesmas, vajag skolotu zēna balsi. Nevar jebkurš puika tā vienkārši atnākt un nodziedāt. Visu cieņu maestro Paulam par šo veikumu!”
Daumants Kalniņš spēlē oboju, komponē džeziskas balādes, uzstājas ar ģitāristu Kasparu Zemīti, Orķestri “Rīga”, Jelgavas bigbendu, sadarbojas ar Latvijas Radio kori, Raimondu Paulu u. c. Cieša sadarbība saista dziedātāju ar LNSO – Daumants dziedājis galveno lomu Imanta Kalniņa oratorijas “Dzejnieks un nāra” atskaņojumā, piedalījies koncertprogrammā “LNSO Vecgada koncerti kopā ar Raimondu Paulu”, ar Kasparu Zemīti uzstājies festivālā “LNSO vasarnīca”, dziedājis solo Jura Karlsona “Jāzepa vīziju” atskaņojumos Aināra Rubiķa vadībā, muzicējis “LNSO Brass” koncertā Lielajā ģildē. Par Kvazimodo lomu Zigmara Liepiņa melodrāmas “Parīzes Dievmātes katedrāle” iestudējumā Nacionālajā teātrī Daumants Kalniņš saņēmis “Spēlmaņu nakts” balvu kategorijā “Gada debija skatuves mākslā” un ticis nominēts Lielajai mūzikas balvai 2012 kategorijā “Gada debija”, ceremonijas laikā iegūstot publikas simpātiju balvu. Vairāku džeza vokāla konkursu laureāts, Grand Prix ieguvējs konkursā Riga Jazz Stage 2015. Pērn un šogad Daumants guvis plašu ievērību, kopā ar “Daumanta Kalniņa džeza kvintetu” uzstājoties koncertprogrammā “Sirds prieks” (Friča Bārdas dzeja), kur ir viens no dziesmu autoriem, un laižot klajā albumu ar šīm dziesmām.
Likteņdārzam veltītais koncerts notiks 11. augustā, Likteņdārza amfiteātrī un to tiešraidē pārraidīs Latvijas Televīzija un Latvijas Radio 1. Biļetes pieejamas visās “Biļešu paradīzes” tirdzniecības vietās un internetā www.bilesuparadize.lv. Koncertu atbalsta AS “Latvijas Valsts Meži”, AS “Latvenergo” un Valsts Kultūrkapitāla fonds.
Likteņdārzs ir unikāla, par Latvijas tautas ziedojumiem veidota piemiņas vieta un simbols Latvijas tautas izaugsmei. Līdzīgi kā Brīvības piemineklis, Likteņdārzs jau desmit gadus top Latvijas sirdī – Koknesē, uz salas Daugavā ar tūkstošiem Latvijā un ārvalstīs dzīvojošo tautiešu un uzņēmumu atbalstu. Te apvienojas izcila vides arhitektūra, ar Kokneses pussalas dabas un Daugavas plūduma krāšņumu, veidojot draugu aleju, ozolu sardzes ieskauto amfiteātri, daudzfunkcionālo sabiedrisko ēku, digitālo ekspozīciju “Liktens gāte”, Lielo kalnu un skatu terasi. Likteņdārzā tiek fiksēta tautas dzīvā atmiņa – katrs iestādītais koks, atvestais akmens ir ar konkrēta cilvēka, cilvēku grupas stāstu par Latvijas cilvēkiem un vēsturi. Kopš 2005. gada, kad tika sākts Likteņdārza projekts, ar tūkstošiem Latvijā un ārvalstīs dzīvojošo tautiešu un uzņēmumu atbalstu Likteņdārza izveidē ir ieguldīti gandrīz 2,5 miljoni eiro. Ik gadu Likteņdārzu apmeklē 70 000 – 100 000 apmeklētāju, no kuriem aptuveni 30% viesu ir bērni un jaunieši, un tas rosina un nostiprina latviskās kopības un nacionālās piederības sajūtu.
Informāciju sagatavoja:
Mārtiņš Pučka, Likteņdārza sabiedrisko attiecību speciālists
E-pasts: pr@koknesesfonds.lv
www.liktendarzs.lv
