Latvijas Mūzikas akadēmijas simfoniskā orķestra sezonas atklāšanas koncerti

Latvijas Mūzikas akadēmijas simfoniskā orķestra sezonas atklāšanas koncerti

Septembra beigās Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija /JVLMA/ visus mūzikas mīļotājus aicina uz JVLMA simfoniskā orķestra sezonas atklāšanas koncertiem.

27. septembrī plkst. 19.00, pateicoties Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstam, orķestris kopā ar Akadēmijas jaukto kori viesosies Valkas pilsētas Kultūras namā, bet jau nākamajā dienā,

28. septembrī plkst. 18.00 klausītājus gaidīs Mūzikas akadēmijas Lielajā zālē.  Programmā Karla Marijas fon Vēbera Uvertīra operai “Oberons”, Pētera Plakida “Vēl viena Vēbera opera” klarnetei un orķestrim - soliste Laima Ratniece-Miltiņa, Jura Karlsona “Magna opera Domini” solistiem, korim un orķestrim, Ludviga van Bēthovena Fantāzija do minorā klavierēm, korim un orķestrim - solists, viens no Latvijas redzamākajiem un atraktīvākajiem pianistiem - Andrejs Osokins.

JVLMA simfoniskā orķestra koncertu regulārie klausītāji ir pārliecinājušies par šī kolektīva repertuāra daudzveidību. Pēdējā laika koncertprogrammas aptver plašu ārzemju mūzikas panorāmu, bet tikpat kupli repertuārā tiek pārstāvēta arī latviešu skaņumāksla – no augstskolas dibinātāja un patrona Jāzepa Vītola hrestomātiski pazīstamajiem darbiem līdz pat studentu jaundarbiem.

Sezonas pirmajā vokāli simfoniskajā programmā izvēlēti vēl klasiski, bet tomēr vācu romantisma un novatorisma caurstrāvoti simfoniskās mūzikas paraugi, kā arī divu latviešu komponistu muzikāli krāsaini skaņdarbi.

Orķestra jaunā mākslinieciskā vadītāja un diriģenta Kaspara Ādamsona rokas vadīti, jaunieši atskaņos 19. gadsimta vācu komponista, diriģenta, pianista, ģitārista, mūzikas kritiķa, bet galvenokārt zināma kā vācu romantiskās operas pamatlicēja Karla Marijas fon Vēbera Uvertīru operai “Oberons”. Mūsdienās Vēbera operas nav pārāk bieži sastopamas pasaules opernamu repertuāros, tomēr to uvertīras itin bieži krāšņo simfoniskās mūzikas koncertu programmas. Operas “Oberons” jeb “Elfu karaļa zvērests” libreta pamatā ir romantiska pasaka par pārbaudījumiem, kuriem jāiziet cauri patiesas mīlestības vārdā. Uvertīras tēmās un muzikālajos motīvos kā raibā kaleidoskopā izskan operas galveno personāžu raksturojumi.

Turpinājumā latviešu komponista un bijušā Mūzikas akadēmijas profesora Pētera Plakida dzirkstoši asprātīgā parodija "Vēl viena Vēbera opera" klarnetei un orķestrim par vācu romantiskās operas aizsācēja Karla Marijas Vēbera operu tēmām. Tajā komponists apvienojis operas un koncerta žanru, uzticot klarnetei galveno lomu. Spilgti teatrāls, ar veselīgi ironisku skatu uz romantiskās operas klišejām, citātiem, kolāžām un alūzijām pārpilnais darbs sajūsminājis klausītājus daudzās valstīs. Šo skaņdarbu atskaņojuši visi Latvijas vadošie klarnetisti. Sezonas atklāšanas koncertam klarnetes solo izpildītājs tika noteikts nopietnā konkursā septembra vidū un iespēju muzicēt kopā ar saviem studiju biedriem ieguva 1. semestra studente Laima Ratniece-Miltiņa.

Jaunā klarnetiste absolvējusi Emīla Dārziņa Mūzikas vidusskolu, kur mācījusies pie klarnetista Mārtiņa Circeņa.  Laimas talantu un mērķtiecību  apliecina panākumi starptautiskos konkursos - iegūta 3.vieta Eduarda Medņa XVIII Starptautiskajā konkursā “Jaunais Mūziķis” (2016), kā arī 1. vieta starptautiskajā konkursā “Saverio Mercadante” Itālijā (2016) un Latvijas Kultūras ministrijas atzinība par to. Bez šiem panākumiem Laima ir arī ieguvusi 1. vietu XIII starptautiskajā jauno kamermūziķu konkursā “Muzicējam kopā ar draugiem” (2018), kurā piedalījusies ar EDMV klarnešu kvartetu “Hyoscyamus” Gunāra Kļaviņa vadībā.

Laimai šī nav pirmā uzstāšanās ar orķestri. Viņai tika dota brīnišķīga iespēja šopavasar muzicēt kopā ar orķestri “Sinfonia Concertante”, atskaņojot Ā. Koplenda Klarnetes koncertu Gunta Kuzmas vadībā. 

Mārtiņš Circenis savu audzēkni raksturo kā enerģisku, dzīvespriecīgu un ļoti centīgu, ko apliecina fakts, ka, uzsākot klarnetes studijas vēlāk kā ierasts, Laima ir sasniegusi ļoti augstu līmeni. Plakida skaņdarbs “Vēl viena Vēbera opera” ir izteikts raksturlomu skaņdarbs ar spilgtiem kontrastiem, tādēļ Laima ir visatbilstošākā  savas atraktivitātes un apburošās skatuviskās harizmas dēļ.

Koncerta otrajā daļā orķestrim pievienosies jauktais koris, atskaņojot latviešu komponista, arī Mūzikas akadēmijas profesora Jura Karlsona 1989. gadā sacerēto kantāti “Magna Opera Domini” - gaiša mirdzuma,  cildenas jūsmas un gara pacilājuma caurvīta kompozīciju. Tās pamatā likts 110. psalms, kura vārdi – Lieli ir Tā Kunga darbi. Komponista mūzika balstās uz emociju kā apgarota intelekta izpausmi, uz loģiku un sistēmu, kur nav emocijas bez argumenta. Sākotnējā versijā kantāte “Magna Opera Domini” tika veidota lielam zēnu korim un ērģelēm. Savukārt šajā koncertā tā skanēs savā otrajā redakcijā – jauktajam korim, solistiem un simfoniskajam orķestrim, kura pirmatskaņojumu piedzīvoja 2006. gada 30. jūnijā Tartu Sv. Jāņa baznīcā Studentu Dziesmu svētku “Gaudeamus” atklāšanas koncertā.

Īsteni iespaidīgā Ludviga van Bēthovena Fantāzija do minorā klavierēm, korim un orķestrim piešķirs visam pasākumam nepieciešamo dramaturģisko noapaļojumu un būs labs muzikālais ievadījums jaunajai sezonai.

Taujāts par iespaidiem, pianists Andrejs Osokins atklāj, ka viņa repertuārā jau ir visi Bēthovena koncerti klavierēm ar orķestri un šī Fantāzija tiek apgūta īpaši šim sezonas atklāšanas koncertam. Tas ir interesants izziņas process, jo katrs Bēthovena skaņdarbs ir kā nākamais solis uz jauniem atklājumiem, katrs darbs ir ļoti oriģināls gan pēc savas uzbūves, gan izpildītāju sastāva, gan idejas, kā šajā Fantāzijā, kura ir kā priekšvēstnesis Devītās simfonijas finālam “Oda priekam” - šodienas Eiropas Savienības himnai.

Latviešu pianists Andrejs Osokins plūcis laurus pasaules nozīmīgākajos pianisma konkursos, tostarp Artura Rubinšteina Starptautiskajā pianistu konkursā Telavivā, Longas-Tibo starptautiskajā konkursā Parīzē, Līdsas Starptautiskajā pianistu konkursā un Karalienes Elizabetes Starptautiskajā pianistu konkursā Briselē. Saņēmis arī Latvijas Lielo mūzikas balvu 2008. Kritiķu vērtējumā pianistam piemīt “hipnotizējoša personības pievilcība, plaša un ekspresīva skaņu krāsu palete, kā arī neparasti pārliecinoša dažādu mūzikas stilu izjūta”.

Pianista pēdējo koncertdzīves spilgtāko notikumu vidū bijusi atgriešanās Berlīnes Filharmonijā ar Pētera Čaikovska 1. klavierkoncertu; uzstāšanās ar orķestri “Kremerata Baltica” Frankfurtes “Alte Oper” koncertzālē; Sergeja Rahmaņinova 2. klavierkoncerta atskaņojums ar diriģentu Vladimiru Fedosejevu un Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri; koncerts “Trīs Osokini operā: jaunā programma” Latvijas Nacionālajā operā; viesošanās leģendārajā “Berlīnes Konzerthaus” kopā ar Georgiju Osokinu, atskaņojot S. Rahmaņinova klavierkoncertus; solo koncerts Milānas La Verdi koncertzālē. Ierakstīti un izdoti divi solo albumi. Kopā ar pianisti, dziedātāju Katrīnu Gupalo radīta koncertizrāde “100 gadi ar Piafu”, kas jau izskanējusi 17 koncertzālēs visā Latvijā un Somijā, iegūstot lielu klausītāju mīlestību, kā arī džeza teātra izrāde “Pēc pusnakts/After Midnight”, kas kopš pirmizrādes 2017. gada 14. februārī Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars” Lielajā zālē jau izrādīta lielākajās koncertzālēs un kultūras centros visā Latvijā, kā arī Londonā Lielbritānijā. 2018. gada pavasarī Andrejs Osokins kopā ar Katrīnu Gupalo ar koncerttūri “No Baltijas uz Atlantiju” viesojās lielākajās ASV pilsētās, kur izpildīja latviešu un amerikāņu komponistu kamermūziku un populāras melodijas, savukārt maijā Andrejam Osokinam tika pasniegts Londonas Karaliskās mūzikas akadēmijas goda apbalvojums, ieceļot pianistu par Akadēmijas Asociēto biedru.

JVLMA simfoniskā orķestra sezonas atklāšanas koncerti notiks:

Valkā  - 27. septembrī plkst. 19.00 Valkas pilsētas Kultūras namā.

Ieeja no 4 €.

Rīgā – 28. septembrī plkst. 18.00 JVLMA Lielajā zālē.

Biļetes Biļešu Paradīzes kasēs, www.bilesuparadize.lv vai stundu pirms koncerta norises vietā.

Biļetes cena - 5 € , skolēniem, studentiem, pensionāriem – 4 €

Esiet laipni gaidīti mūsu koncertos!

Informāciju sagatavoja: Jana Lāce, JVLMA Koncertdaļas vadītāja
 

 

Foto autors Jānis Romanovskis un Emīls Alps