Svētdien, 28. oktobrī, plkst. 14.00 uz Senioru dienas programmu “Latvijas bākas - bijušās un esošās” Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs aicina visu paaudžu interesentus. Kolonnu zālē, muzeja Kuģniecības vēstures nodaļas vadītājs, Baltijas jūras piekrastes bāku vēstures pētnieks Andris Cekuls stāstīs par bāku vēsturi un šodienu pasaulē un Latvijā, lekcijas tēmu vizualizējot ar unikāliem vēsturiskiem attēliem.
Bākas pasaulē un arī Latvijā nesaraujami saistītas ar cilvēkiem kā katra jūrasbraucēja drošības garants un viņa ceļa gaisma. Tās ir arī zīme, kura liecina par krasta un patvēruma ostas tuvumu blakus. Latvijā reģistrētās 19 bākas rāda kuģu vadītājiem drošāko ceļu nemierīgajā jūrā, tās gadsimtu gaitā ir tapušas un pilnveidojušās no visvienkāršākajiem ugunskuriem krastmalā līdz moderniem navigācijas torņiem visā mūsu Baltijas jūras piekrastē. Tas ir arī stāsts par bāku uzraugiem, kuru uzdevums bija uzturēt tās darba kārtībā. Latvijā bākas atrodas no Papes bākas netālu no Lietuvas robežas līdz pat Ainažiem.
Kas ir bākas? Bākām piemīt īpaša pievilcība. Tās rāda ceļu uz mājām un brīdina no briesmām. Terminoloģijas definīcija to traktē šādi: “Bāka ir ierīce, kas ļauj noteikt kuģa vai laivas atrašanās vietu jūrā. Tā sastāv no signāla (parasti gaismas) avota un būves, kas nodrošina signālierīces atrašanos piemērotā vietā un augstumā. Bākas gaismas signālu var papildināt skaņas un radio signāli. Bākas var būt industriālās arhitektūras pieminekļi un kalpot par tūristu skatpunktiem, piemēram, Miķeļtorņa bāka”. Mūsdienās, laikmets, kad bākām kuģu veiksmīgā ceļošanā, bija izšķirīga nozīme, palēnām aiziet pagātnē. Modernie kuģi, aprīkoti ar mūsdienu navigācijas iekārtām, ceļu jūrā atrod paši. Tomēr, bākas vēl pilda būtisku misiju un nav tikai interesantas un kultūrvēsturiski nozīmīgas vēstures liecības.
Viens no 7 pasaules brīnumiem bija Aleksandrijas bāka, kura tika uzbūvēta 3. gadsimtā pirms mūsu ēras Ēģiptes pilsētā Aleksandrijā. Bākas augstums bija 120 – 140 m, un naktī tajā tika degta milzu uguns, bet dienā ceļu norādīja baltu dūmu stabs.
Latvijas augstākās bākas ir Miķeļbāka, Irbes bāka, Ovīšu bāka, Akmeņraga bāka, Daugavgrīvas bāka. Senioru dienas dalībniekiem būs iespēja uzzināt unikālu informāciju par šo, ar jūras šalkām un jūrasbraucēju noslēpumaino, skarbo romantiku apvīto tēmu, kad ar savām zināšanām dalīsies Andris Cekuls - grāmatas - „Latvijas bākas/ Lighthouses of Latvia” autors.
Senioru dienas programmas apmeklētājiem būs iespēja arī apskatīt visu muzeju, kā arī jaunākās izstādes -"Lietots Rīgā. 19.gs. otrā puse – 1918.gads” un "Dziesmu svētku relikvijas. 1873 – 2013" un, protams, būs īpaši draudzīgā Senioru dienas ieejas maksa (EUR 1,50).
Attēlos: Daugavgrīvas bāka 19.gs., Papes bāka
Informāciju sagatavoja: Ingrīda Lukašēviča, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste
E-pasts: lukasevica@rigamuz.lv
