Tautas tērpu gājiena tradīcija aizsākās 2016. gadā, kad Tautas tērpu centrs "Senā klēts", svinot savu 25. gadskārtu, gāja svinīgā gājienā no Rātslaukuma uz Latvijas Nacionālo bibliotēku, demonstrējot tautas tērpu daudzveidību un svinot godus.
Šo tradīciju turpinot, 2017. gadā gājiens notika 4. maijā ar aicinājumu “Uzvelc tautas tērpu par godu Latvijai!” un nu jau piekto gadu 4. maijs tautas tērpu valkātājiem saistās ar gājienu tautastērpos.
Katru gadu gājiens ir bijis atšķirīgs, dažus gadus Vērmanes dārzā ir bijusi tautas tērpu parāde, ir bijis atšķirīgs maršruts – no Vērmanes dārza vai no Rātslaukuma līdz Brīvības piemineklim. No apmēram 200 dalībniekiem pašā pirmajā gājienā, pasākums izauga līdz apmēram 600 dalībniekiem 2019. gadā. Jau trešo gadu SENĀ KLĒTS organizē gājienu sadarbībā ar biedrību “Mans tautastērps”.
2020. gads atnāca ar pandēmijas ierobežojumiem, tādēļ gājiens, organizēts kopā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru, pirmo reizi notika virtuāli, aicinot dalībniekus publicēt bildes tautastērpos savos sociālajos kontos, un šis gads arī pārsteidza ar neticami lielu dalībnieku skaitu, jo beidzot bija iespēja piedalīties no jebkuras pasaules vietas – virtuālajā gājienā savas bildes publicēja ap 4000 dalībnieku.
Arī šogad gājiens būs virtuāls, aicinot cilvēkus publicēt bildes savos Facebook un Instagram kontos, bet būs vēl kādi jaunumi. Tiks piedāvāta iespēja pielaikot virtuālo tautas tērpu Facebook un Instagram filtru veidā – šo iespēju varēs sākt izmantot jau no 30. aprīļa, kad tiks publicēta instrukcija. Un gājiena norises dienā – 4. maijā – Rīgā, Rātslaukumā būs vides mākslas objekts, atzīmējot "Senās klēts" dibināšanu pirms 30 gadiem un gājiena vēsturi. Ikviens ir aicināts aplūkot šo vides mākslas objektu, ievērojot valstī noteiktos epidemioloģiskos ierobežojumus.
Katru gadu gājiens notiek gan pateicoties organizatoru komandai, gan sadarbības partneriem – dažādos laikos bijusi sadarbība ar biedrību “Mans tautastērps”, Rīgas domi, Kultūras un tautas mākslas centru "Ritums", Latvijas Nacionālo kultūras centru, pasākumu finansiāli atbalstījuši Valsts kultūrkapitāla fonds, AS Latvijas Valsts meži, dažādi sponsori un informatīvie atbalstītāji, piemēram, Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs. Bet galvenokārt pasākums notiek, pateicoties tam, ko mums pašiem – katram no gājiena dalībniekiem – nozīmē tautas tērps un tā valkāšanas tradīcija.
Kāpēc cilvēki piedalās gājienā?
Tā ir iespēja godos uzvilkt tautas tērpu, izkopt mūsu tautas tērpa valkāšanas tradīciju. Daudziem, kuri nedzied koros, nedejo deju kolektīvos, kuriem nav iespējas piedalīties Dziesmu svētku gājienos vai būt tautas tērpā uz skatuves, šī ir ļoti īpaša iespēja uzvilkt savu tautas tērpu. Latviešiem, kuri dzīvo ārzemēs, tautas tērps ir būtiska savas identitātes sastāvdaļa un saikne ar Latviju. Gājiens arī sniedz kopības un vienotības sajūtu, kad redzi, cik daudziem šī tradīcija ir svarīga, cik daudzi apzinās savu senču saknes un mūsu tautas kopīgo vēsturi un mantojumu. Un šo sajūtu var arī “noķert” virtuāli, kad 4. maijā sociālos tīklu pārpludina bildes tautas tērpos.
Par organizatoriem
Tautas tērpu centrs “Senā klēts” savu darbību sāka 1991.gadā, kad Maruta Grasmane realizēja savu ilgi loloto ideju par vietu, kur ikviens var iepazīt latviešu kultūrvēsturiskā mantojuma īpašo dārgumu – tautas tērpu. 27 gadu laikā „Senajā klētī” ir uzkrāti plaši materiāli par tautas tērpiem, to izgatavošanu un valkāšanas tradīcijām. Šobrīd "Senajā klētī" ir apskatāmi vairāk kā 70 etnogrāfisko tērpu komplekti un 4 arheoloģisko tērpu komplekti.
Biedrība “Mans tautastērps” darbojas kopš 2017. gada, apkopo personisko tautas tērpu stāstus.
Tā ir entuziastu kustība, kurā apvienojušies latviešu tautas tērpu īpašnieki, lai godinātu personiskos tautastērpus un to darinātājus. Ar biedrības atbalstu vēsturei tiek apkopots cilvēku stāstītais par tautas tērpu "dzīvi" mūsdienās - mantoto, iepazīto, izvēlēto un izveidoto, lai tā būtu daļa no kultūrvēsturiskā mantojuma nākamajām paaudzēm. Tie ir cilvēki, kuru mērķis ir stiprināt latvisko kultūrvidi kā sabiedrību saliedējošu pamatu tepat Latvijā un arī tālu aiz tās robežām kur mīt latvieši, jo mūsu tautas tradīcijas nav sastingušas pagātnē, bet rod jaunus izpausmes veidus un formas arī šodienā.
