Dzejas dienu ietvaros, atceroties trīs izcilas personības: dzejnieku Knutu Skujenieku, arhitektu Kristofu Hāberlandu un dzejnieku Māri Melgalvu, izskanēs trīs dažādi koncertstāsti, ko caurvīs dzeja, mūzika un dižo kultūras personību klātbūtne.
Visi pasākumi ir bez maksas, taču apmeklētāju ērtībām mēs aicinām izņemt ielūgumus “Biļešu paradīzes” kasēs vai mājaslapā.
- Trešdien, 10.09., pl. 19:00 Raiņa un Aspazijas mājā, Baznīcas ielā 30, Rīgā, izskanēs mūsu izcilajam dzejniekam, atdzejotājam, publicistam, literatūrkritiķim un arī brīvības cīnītājam Knutam Skujeniekam veltīts dzejkoncerts “Dziesmu dziesma”.
Dzejkoncertā varēs dzirdēt vairāk nekā 2000 gadus senu Bībeles tekstu no „Dziesmu dziesmas” jeb Augstās dziesmas, kurā ietvertās idejas ir aktuālas arvien. Šis senais mīlas lirikas šedevrs iemieso ideālas cilvēka mīlestības attēlojumu, spilgtu apliecinājumu divu cilvēku fiziskai mīlestībai.
“Dziesmu dziesmu” K.Skujenieks atdzejojis, būdams lēģerī, un ir apbrīnojami, kā tik skarbos apstākļos ir izdevies veikt tik izsmalcinātu un skaistu radošu darbu. Dzejkoncerts aicina sajust šī senā teksta tīrradnas mīlestības un arī kultūras spēku, kas dzīvo pāri laikam un ļauj pacelties augstāk, pāri negācijām. Kā uzsvēra pats dzejnieks: “ar to garu, kas ir šai grāmatā iekšā, es joprojām dzīvoju” un “savu sievu es vienmēr esmu turējis augstāk par sevi pašu”.
Dzejkoncertā piedalās aktieris un dzejnieks Andris Bulis, aktrise un tēlniece Maija Arvena, un komponiste un dziesminiece Lauma Kazaka. Senā mīlestības dzeja savīsies ar dzejkoncerta dalībnieku “Dziesmu dziesmas” iedvesmotu dzeju un dziesmām latviešu un angļu valodā par divu cilvēku kvēlu mīlestību. Andra Buļa dzeja un jaunizveidotās grupas “Kitty machine” dziesmas ļaus ikvienam ieskatīties savas sirds dziļumos un sajust šo mīlestības spēku, kas ir ārpus laba un ļauna, ārpus politikas un normām un, arī ārpus jebkura laika un telpām.
Gaidot pasākumu, aicinām noklausīties audiogrāmatu “Dziesmu dziesma” (2022), kurā Knuta Skujenieka atdzejojumu lasa aktieri Andris Bulis un Maija Arvena, piedalās dziedātāja Asmika Bagojana. Audiogrāmata ir pieejama populārākajās straumēšanas vietnēs, rakstot atslēgvārdus: Knuta Skujenieka dzejkoncerts “Dziesmu dziesma”.
- Sestdien, 13.09., pl. 19:00 Katlakalna baznīcā aicinām uz koncertstāstu “Zem Hāberlanda kupola. Cilvēka ceļš. Tautas ceļš”.
Viens no Rīgas pilsētas labākajiem arhitektiem un galvenais būvmeistars Kristofs Hāberlands 1794. gadā Akmeņsalā uzcēla unikālo Katlakalna baznīcu, zem kuras kupola cauri gadu simtiem pulcējušās un savus likteņus ierakstījušas paaudzes un dzimtas. Kupolam piederīgas tādas izcilas personības kā Garlībs Merķelis, Fricis Bārda un Roberts Feldmanis. Katrai paaudzei un cilvēkam ir savs stāsts, taču tie visi, savijoties kopā, raksta ne tikai viena Katlakalna pagasta vēsturi, bet visas latviešu tautas vēstures grāmatu.
"Zem Hāberlanda kupola. Cilvēka ceļš. Tautas ceļš” ir projekta “Paradīzes dārzs” trešā sezona, kas turpina divus iepriekšējos stāstus — “Dvēseles ritmi. Fricis Bārda” (2023) un “Merķelis. Latvieši. Mēs” (2024).
Režisors un komponists: Arnis Miltiņš, ideja un stāsts: žurnāliste Anita Freiberga. Piedalās: komponiste Lauma Kazaka (balss, ģitāra), Laima Miltiņa–Rode (balss), Maija Arvena (dzeja, balss), Jānis Miltiņš (klavieres), Arvīds Platpers (akordeons), Viesturs Samts (perkusijas), Jānis Atslēga (alts), Rīgas Latviešu biedrības jauktais koris, kamerkoris “Austrums” (mākslinieciskais vadītājs Ārijs Šķepasts), CSP jauktais koris “Mediāna” (mākslinieciskā vadītāja Aija Dimza) un diriģents Ārijs Šķepasts, stāstnieki. Māksliniece: Anda Poikāne, mākslīgais intelekts: Toms Grīnvalds, skaņu režisors: Aivars Vaišļa, gaismu mākslinieks: Vilnis Valle.
Ar sabiedrisko transportu līdz Katlakalna baznīcai var nokļūt, braucot ar 12. autobusu līdz galapunktam “Ziedonis” (aptuveni 20 minūtes no Rīgas centra).
- Sestdien, 11.10, pl. 15:00 Jāņa Akuratera muzejā Ojāra Vācieša ielā 6A, Rīgā, notiks dzejkoncerts "Dieva taurenis. Māris Melgalvs", kas, tuvojoties dzejnieka apaļai jubilejai (2027), reizē ir pirmais ieskaņas pasākums gaidāmajai grāmatai ar tādu pašu nosaukumu.
Tā būs pirmā grāmata, kas sniedz ieskatu par dzejnieka dzīvi.
Dzejnieks Māris Melgalvs ir nozīmīga 20. gadsimta 80. gadu personība. Kā teikusi literatūrzinātniece, filoloģijas doktore Zanda Gūtmane: “Viņa dzeja rotaļīgi ironiskā skanējumā atklāj brīva indivīda pasauli, tā pretojoties padomju perioda beigu posma konformismam un izpaužot noteiktas paaudzes dzīves izjūtu. Tā veido vienu nozīmīgu latviešu dzejas attīstības tradīciju.
Melgalva dzeja ir aktuāla arī šodien, kad agresora izraisītā kara ēnā brīvība ir apdraudēta. To apliecina arī nupat iznākusī filma par komponistu Juri Kulakovu, kura komponētās dziesmas ar Melgalva dzejas vārdiem rokgrupas "Pērkons" izpildījumā ir folklorizējušās un iegūlušas latviešu tautas atmiņā, bieži pat nezinot vārdu autoru." Bez Māra Melgalva dzejas nav iedomājama mūsu identitāte.
Komponists un mūziķis, grupas “Pērkons” dibinātājs Juris Kulakovs līdz šim nepublicētā intervijā par Māri Melgalvu teicis, ka Melgalva dzejā viņu uzrunā jūtīgums un valodas izjūta: “Māris, kā jau izcils dzejnieks, manā uzskatā bija dzīves vērotājs, un lieliski izjuta latviešu valodas fonētiku, tās melodiskumu. Kādā sarunā viņš izteicās, ka galvenais dziesmā ir intonācija. Viņa pirmais dzejoļkrājums saucās “Meldijās iešana” - un varēja just, ka viņš to iekšēji dzied.”
Dzejkoncerta goda viesi — rokgrupas "Pērkons" dalībnieki, Latvijas mūzikas leģendas Ieva Akuratere (balss) un Leons Sējāns (ģitāra). Piedalās: komponiste un dziesminiece Lauma Kazaka (balss, ģitāra), Māra Melgalva dzeju lasa aktrise un tēlniece Maija Arvena.
Kopš 2020. gada, kad tika izveidota Solfeg.io dzejas, mūzikas un mākslas platforma, īstenota virkne starpdisciplināru kultūras projektu. To vidū — Pētera Jansena mākslas grāmata un izstāde “Gaismas klusumā” Jūrmalas muzejā (2024), sadarbība ar režisoru Arni Miltiņu koncertstāstos “Dzejas ritmi. Fricis Bārda” un “Merķelis. Latvieši. Mēs” (2023, 2024), sadarbība ar Agra Daņiļeviča deju skolu “Dzirnas” dejas eposā “Dziesma dejo. Deja skan” (2024). 2021. gadā Latvijas Radio 1 izskanēja radioraidījumu sērija “Mīlas trubadūri. Dzejas ceļojumi” Andra Buļa režijā, kam sekoja Knuta Skujenieka “Dziesmu dziesmai” veltīta audiogrāmata (2022) un dzejkoncerti. Solfeg.io kultūras platformas idejas pamatā ir Solfeg.io mūzikas izglītības platforma, kas 2024. gadā saņēma prestižo GESAwards balvu - nozīmīgāko apbalvojumu izglītības tehnoloģiju nozarē pasaulē.
Sadarbības partneri: “Dziesmu dziesma” — Raiņa un Aspazijas māja (vad. Zanda Rozenberga); “Zem Hāberlanda kupola. Cilvēka ceļš. Tautas ceļš” — biedrība “Katlakalna Doms”, Katlakalna draudze, Ķekavas novada pašvaldība, Ķekavas novadpētniecības muzejs, mājas “Vidzemnieki”; “Dieva taurenis. Māris Melgalvs” — dzejnieka literārā mantojuma turētāja Anete Elizabete Melgalve, Jāņa Akuratera muzejs. Pateicamies par atbalstu: mūzikas skolai “Muzikālā darbnīca” (vad. Ilze Rusova) un starptautiskajam dzejas festivālam “Dzejas dienas”!
Kontaktinformācija: Solfeg.io dzejas, mūzikas un mākslas platforma (tel. 26101858)
