Pianists Kristians Bezeidenhauts un Sinfonietta Rīga Lielajā ģildē

Pianists Kristians Bezeidenhauts un Sinfonietta Rīga Lielajā ģildē

Piektdien, 17. janvārī, plkst. 19.00 Lielajā ģildē Sinfonietta Rīga klausītājus aicina uz tikšanos ar plaši atzīto Mocarta daiļrades lietpratēju, pianistu Kristianu Bezeidenhautu. Savā trešajā viesošanās reizē Latvijā pianists piedāvā palūkoties uz Volfganga Amadeja Mocarta muzikālo mantojumu caur viņa priekšgājēju - Johana Sebastiana Baha dēlu daiļrades prizmu.

Kristians Bezeidenhauts uzskatāms par vienu no ievērojamākajiem savas paaudzes vēsturisko taustiņinstrumentu speciālistiem, ievērību gūstot kā izcils Mocarta daiļrades interprets. Kā klavesīnists Bezeidenhauts pievēršas arī baroka perioda mūzikai, atskaņojot J. S. Baha, G. F. Hendeļa, A. Vivaldi un G. Telemana darbus, savukārt āmuriņklavieres pianistam sniedz iespējas stilistiski precīzi iedziļināties klasicisma un agrīnā romantisma laikmeta finesēs. Beizeidenhauts regulāri koncertē ar vadošajiem perioda mūzikas ansambļiem – franču Les Arts Florissants un Orchestre des Champs Elysées, nīderlandiešu Orkest van de Achttiende Eeuw, britu Orchestra of the Age of Enlightenment un vācu Freiburgas Baroka orķestri. Viņš sadarbojies arī ar Amsterdamas Karalisko Concertgebouw orķestri, Čikāgas simfonisko orķestri un Leipcigas Gewandhaus orķestri, Gentes vokālo grupu Collegium Vocale, Ņujorkas perioda instrumentu ansambli Juilliard 415 un Potsdamas Kammerakademie.

Bezeidenhauts muzicējis kopā ar tādiem ievērojamiem diriģentiem kā Džonu Eliotu Gārdineru, Džovanni Antonīni, Filipu Herevēgi un  Trevoru Pinnoku, ar vijolniecēm - Viktoriju Mulovu, Izabellu Faustu, Reičelu Podžeri un Alinu Ibragimovu, čellistu Žanu Gijēnu Keirasu, soprāniem - Annu Sofiju fon Oteri un Kerolainu Sempsoni, baritonu Matiasu Gērni, tenoru Marku Pedmoru.

Ar Sinfonietta Rīga mūziķiem Kristians Bezeidenhauts veido nu jau trešo koncertprogrammu. Iepriekš pianists Latvijā viesojies 2012. gada februārī un 2018. gada janvārī, sniedzot koncertus Lielajā Ģildē un koncertzālē “Lielais dzintars”.

Šajā tikšanās reizē ar orķestri Bezeidenhauts nedalītu uzmanību vērš 18. gadsimta muzikālajām norisēm, meklē savstarpējas ietekmes, sasaistes un inspirācijas. Aplūkojot Volfganga Amadeja Mocarta mijiedarbību ar baroka laikmeta muzikālo fonu, koncertprogrammā iekļauti trīs Johana Sebastiana Baha pēcteču, baroka un agrīnā klasicisma darbi – Johana Kristiāna Baha Simfonija solminorā, Vilhema Frīdemaņa Simfonija reminorā un Karla Filipa Emanuela Baha Koncerts klavierēm un orķestrim reminorā.

Kā klasicisma laikmeta apogeja un baroka kultūras evolūcijas noslēguma punkts likts viens no izcilākajiem Mocarta koncertžanra darbiem - 25. koncerts klavierēm ar orķestri Domažorā.

No beķera līdz ģēniju dinastijai

Promenentākais no Bahu dinastijas pārstāvjiem - Johans Sebastians Bahs 1735. gadā sastādīja savas dzimts ciltskoku. Tas aizsākas ar Johana Sebastiana vecvecvectēvu Feitu Bahu, no Ungārijas uz Tīringeni reformācijas laikā atbēgušo beķeri un dzirnavnieku. Ar cītaru pār plecu viņš ierodas nelielajā Vehmāras pilsētiņā un šeit tad arī iesakņojās slavenā Bahu dzimts.

Baha dēli

Grūti pārvērtēt Johana Sebastiana Baha nozīmi Eiropas kultūras kanonā un viņa muzikālo ideju iespaidu uz visām nākamajām skaņražu paaudzēm. It bieži arī mūslaiku komponistus un mūzikas interpretus arvien dzird minam Bahu par muzikālās transcendences avotu, neizdibināmu un majestātisku noslēpumu, paraugu pēc kā tiekties. Turklāt novērtējums būtu nepilnīgs, ja skatus nevērstu arī Johana Sebastiana mantinieku virzienā. Arī viņa dēli lielākā vai mazākā mērā, atturīgāk vai pamanāmāk piedalījušies muzikālās izteiksmes evolūcijā un laikmeta metamorfozēs.

Johans Kristians Bahs (1735 – 1782)

Jaunākais no Bahu ģimenes dēliem, dēvēts arī par “Londonas Bahu”. Piecpadsmit gadu vecumā devies studēt uz Boloņu pie viena no vadošajiem laikmeta komponistiem Džovanni Batistas, vēlāk praktizējis par ērģelnieku Milānas katedrālē. Viņa Itālijas periods saistās ar sakrālu darbu kompozīcijām. Tomēr laiki mainās. 1762. gadā Johans Kristians pārceļas uz Londonu, kur Karaliskajā teātrī tiek iestudētas trīs viņa operas. Johans Kristians strauji iekaro Londonas publikas simpātijas un turpmākā komponista dzīve saistās vienīgi ar šo pilsētu. Viņš ražīgi darbojas simfonijas un koncerta žanrā, savus darbus pirmatskaņojot Londonas Hanoveres zālē. Liktens pavedieni Johanu Kristianu saved ar kādu nākamās paaudzes ģēniju – Volfgangu Amadeju Mocartu, kurš kopā ar savu tēvu Anglijā viesojās 1764. un 1765. gadā. Kaut pirmajā tikšanās reizē ar vecāko kolēģi Mocartam bijis vien astoņi gadi, tas atstājis viņā paliekošu iespaidu uz visu turpmāko dzīvi.

Vecākais no Bahu ģimenes atvasēm, Vilhelms Frīdemans Bahs (1710 – 1784) aiz sevis atstājis ne mazāk spilgtas un vērā ņemamas muzikālas liecības. Tomēr fortūna pret Frīdemanu ne būt nav bijusi tik labvēlīga kā pret jaunākajiem brāļiem. Vilhelms Frīdemans dzimis Veimārā, sava tēva pirmajā laulībā. Jau gada vecumā viņš māti zaudējis. Sava dēla muzikālo skološanu uzņēmās tēvs, turklāt skološanās nesusi iepriecinošus rezultātus. Savas dzīves laikā Vilhelms Frīdemans bija pazīstams kā izcils ērģelnieks, savukārt kā komponists viņš sevi pieteica kā atjautīgs improvizētājs, liekot talkā savu matemātiski attīstīto prātu.

19 gadu vecumā Frīdemans uzsāk jurisprudences studijas Leipcigas Universitātē, vēlāk - jurisprudenci un matemātiku Halles Universitātē. Tomēr lai cik arī nebūtu attīstīts viņa prāts un spožs talants, Frīdemana karjera un finansiālā rocība aizvien lika vēlēties izdevīgāku zvaigžņu stāvokli. Pa laikam kalpojot par ērģelnieku, pa laikam pretendējot uz kapelmeistaru vakancēm, Frīdemanis spiests iztiku pelnīt ar mūzikas privātstundām. Kad trūkums liek savilkt jostu, pārdošanā tiek laisti arī tēva nenovērtējamie manuskripti.

Frīdemana kompozīciju klāstā sastopamas baznīcu kantātes, daudzveidīgi instrumentālie darbi – fūgas, polonēzes, fantāzijas taustiņinstrumentiem, flautu dueti, u. c. Vairāk kā pārējie brāļi Frīdemans savās kopozīcijās ieviesis no tēva pārņemto kontrapunkta tehniku, vienlaikus pielietojis to brīvāk, atklājot savu ārkārtējo improvizatora talantu un individualitāti.

Par godu savam krusttēvam, vācu komponistam Georgam Filipam Telemanam Karls Filips Emanuels Bahs (1714 – 1788) ticis kristīts vienā no sava leģendārā tēva ne mazāk leģendārā drauga vārdiem. Pēc skaita piektais Johana Sebastiana Baha dēls, Karls Filips Emanuels pazīstams kā viens no liriskākajiem agrīnā klasicisma komponistiem. Viņa daiļradi lielā mērā noteikuši apgaismības laikmeta kultūras strāvojumi vācu kulturtelpā – gan Šillera, Gētes un Herdera “Vētras un dziņu” kustība, gan, tā saucamais, jutekliskais stils (Empfindsamer Stil), kas 18. gadsimta mākslā tiecās izteikt patiesas un dabiskas jūtas.

Karla Filipa Emanuela daiļradei un domāšanai raksturīga apbrībojama daudzpusība, inovitāte, vienlaikus tai piemīt smalka gaume un gracioza izteiksme. Viņa skaņdarbiem raksturīgs skaidrs saturiskais vēstījums un pedantiski noslīpēta forma. Meistara muzikālajā mantojumā rodams plašs simfonisko un koncertžanra darbu klāsts. Īpaša vieta tajā ierādīta arī kamermūzikai, jo īpaši klaviersonātēm, kas iezīmē nozīmīgu laikmetu muzikālās formas vēsturē.

Kristians Bezeidenhauts dzimis Dienvidāfrikā 1979. gadā. Kopā ar ģimeni desmit gadu vecumā pārcēlies uz Austrāliju, kur uzsācis klavierspēles studijas. Vēlāk mācības turpinājis Ročesteras universitātes Īstmena mūzikas skolā Ņujorkā. 2001. gadā jaunais pianists ieguva pirmo vietu Briges senās mūzikas festivālā Beļģijā, kas jaunajam mūziķim pavēra plašus muzikālās izaugsmes apvāršņus.

Ar nozīmīgiem apbalvojumiem novērtēti Bezeidenhauta skaņu ieraksti izdevniecībā Harmonia Mundi, starp kuriem minami Mocarta klaviermūzikas ieraksti, Mocarta vijolsonātes kopā ar Petru Milejanu, Meldelszona un Mocarta klavierkoncerti ar Freibeurgas Baroka orķestri, Bēthovena un Mocarta dziesmas un Šūmaņa “Dzejnieka mīla” kopā ar britu tenoru Marku Pedmoru. 2013. gadā par “Gada mākslinieku” Bezeidenhautu nominēja prestižais britu žurnāls Gramapfone Magazine.

Biļetes uz koncertu nopērkamas visās “Biļešu paradīzes” kasēs un internetā.

Informāciju sagatavoja: Gints Ozoliņš, Valsts kamerorķestra Sinfonietta Rīga sabiedrisko attiecību vadītājs, e-pasts: gints@sinfoniettariga.lv

www.sinfoniettariga.lv