Franču trompetists Romāns Lelē un “Sinfonietta Rīga” satiekas festivālā “Vīnes klasika”

Franču trompetists Romāns Lelē un “Sinfonietta Rīga” satiekas festivālā “Vīnes klasika”

21. februārī Lielajā ģildē festivālā “Vīnes klasika” “Sinfonietta Rīga” un diriģents Normunds Šnē aicina klausītājus pāršķirt Vīnes muzikālās skolas spožākās lappuses.

Jozefa Haidna Trompetes koncertā iemirdzēsies franču trompetista Romāna Lelē debesdzidrā spēle, savukārt drīzu pavasara atnākšanu sola jaunības dziesma - Franča Šūberta Pirmā simfonija, bet 20. gadsimta sākuma Vīnes intelektuālisma virmojumu varēs apjaust Arnolda Šēnberga Otrajā kamersimfonijā.

Romāns Lelē (1983) it bieži tiek cildināts par savas paaudzes izcilāko trompetistu. Kopš “Victoires de la Musique” balvas saņemšanas 26 gadu vecumā, Lelē ir nostiprinājis sava vārda atpazīstamību piecos kontinentos - gan kā solomākslinieks, gan sadarbojoties ar izciliem orķestriem. Viņa repertuārs aptver vairākus gadsimtus plašu periodu – no baroka mūzikas līdz 21. gadsimta skaņražu opusiem. Lelē ir muzicējis kopā ar Francijas Nacionālo orķestri, Lilles Nacionālo orķestri, Frankfurtes Brandenburgas valsts orķestri, u.c., bet kamermūzikā Lelē vienu skatuvi dalījis ar tādiem mūziķiem kā ērģelnieku Tjerī Eskešu, pianistiem Fransuā Dimo un Franku Bralē, trompetistu Ibrahimu Mālufu, u.c.

2010. gadā Lelē dibina “Ensemble Convergences” - kameransambli, kura pamatuzdevums ir mūzikas valodas izteiksmes līdzekļu pētniecība. Romāns Lelē veicis arī vairākus spožus studijas ierakstus, sadarbojoties ar tādiem leģendāriem ierakstu namiem kā Aparté/Harmonia Mundi un Sony.

Jozefa Haidna Trompetes koncerts pieder pie komponista pazīstamākajiem un publikas iemīļotākajiem sacerējumiem. Tas veltīts vienam no izcilākajiem savas paaudzes trompetistiem, vārstu trompetes ieviesējam Antonam Veidingeram. Haidns ar interesi ķērās pie jaunā instrumenta iespēju apgūšanas un 1796. gadā tapa viņa trīsdaļīgais koncerts trompetei un orķestrim Mibemolmažorā. Koncerta pirmatskaņojums norisinājās četrus gadus vēlāk vecajā Vīnes Pilsētas teātrī.

Šarmantais Vīnes dziesminieks Francis Šūberts ir pazīstams ne vien ar plašu kamermūzikas un vokālā žanra darbu klāstu, bet arī ar lielformas sacerējumiem - astoņām simfonijām, sakrālās mūzikas darbiem, dziesmuspēlēm, uvertīrām un operām. Normunda Šnē un “Sinfonietta Rīga” interpretācijā sajutīsim Vīnes ģēnija radošā mūža pavasara elpu - 16 gadu vecumā tapušo Pirmo simfoniju. Šajā mutuļojoša dzīvesprieka un jauneklīgas jūsmas piesātinātajā opusā klausītājs sadzirdēs ne vienu vien atsauci uz komponista priekšgājējiem – Mocartu, Haidnu, Saljēri.

20. gadsimta sākumā Vīnē uzvirmo jauni muzikāli un intelektuāli strāvojumi. Uz mūzikas skatuves uznāk Arnolds Šēnbergs, Antons Vēberns, Albans Bergs - komponisti un teorētiķi, kuru darbību šodien apzīmē ar Jauno, jeb Otro Vīnes skolu.

Normunds Šnē saka: “Katram no mums ir pilnīgi atšķirīgas asociācijas, izdzirdot aprobēto definīciju “Vīnes klasika”. Kādam tā asociējas ar Bēthovena vērsmaino temperamentu, kādam ar Mocarta nebeidzamo radīšanas prieku, kādam ar Haidna viedo mīļumu, taču, dīvainā kārtā, man tas pirmām kārtām asociējas ar Otro Vīnes skolu un Arnolda Šēnberga jaunās paradigmas meklējumiem, ar ko viņš mēģināja, cerēja un, es domāju, viņam arī izdevās ieiet nākamajā gadsimtā.” Runājot par Šēnberga Otro kamersimfoniju, Šnē atzīmē: “Ļoti bieži Šēnberga ieguldījums tiek aplūkots tādā tīri teorētiskā plāksnē, un šķiet, ka tas atspoguļo tikai daļu no viņa ieguldījuma pasaules mūzikas kultūras attīstībā. Viņa lieliskie darbi, viņa mūzika, kas ir radīta ar stingru teorētisko bāzi, taču no absolūti ģeniāla prāta un karstas sirds, mūsdienu pasaulē ir pelnījusi gūt ievērību arvien vairāk.“

Biļetes “Biļešu paradīzes” kasēs, kā arī ineternetā: bilesuparadize.lv

Rinta Bružēvica, “Latvijas Koncertu” sabiedrisko attiecību speciāliste, e-pasts: rinta.bruzevica@latvijaskoncerti.lv