Ģimenes diena “Leģendas un teikas par Rīgu un vēl …”

Ģimenes diena “Leģendas un teikas par Rīgu un vēl …”

Svētdien, 7. oktobrī, uz Ģimenes dienu “Leģendas un teikas par Rīgu un vēl…” visu paaudžu interesentus aicina Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs. Programmā izzinoša un atraktīvi rosinoša ekskursija “Leģendas un teikas par Rīgu, muzeju un…” (12.00 un 15.00), radošā darbnīca bērniem “Rīga un leģendas krāsās” (11.00 – 16.30). Ģimenes dienas aktivitāšu apmeklētājiem - īpaši draudzīgā ieejas maksa.

Plkst. 12.00 un 15.00 uz ekskursiju „Leģendas un teikas par Rīgu, muzeju un…” aicinās muzeja pedagoģe, vēsturniece Irēna Strēle. Ekskursijas gaitā, klausoties teikas, leģendas un patiesus vēsturiskus notikumus, tādejādi tiks pavērts ieskats Rīgas un muzeja vēstures pēdu nospiedumos no neierasta un pat racionāli neizskaidrojama skatpunkta, jo arī tāda ir vēsturiskās atmiņas sastāvdaļa. Teikas un leģendas glabā sevī seno rīdzinieku pieredzi, fantāziju, vēlmes, arī bailes un sajūsmu. Kas jāatbild, ja jums jautā: “Vai Rīga jau gatava?”. Vai zināt, ka bez leģendas par Rīgas Lielo Kristapu nav iespējams stāsts par Rīgu? Vai zināt, kas ir Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja “Sarkanais kardināls”, kur ved noslēpumainās pazemes ejas zem Rīgas, ko vācieši darīja ar vērša ādu, kas zināms par Rīgas raganu, kā Rīgas ielas vārdus dabūjušas? Atbildes uz šiem jautājumiem un vēl virkni aizraujošu, zīmīgu skicējumu par Rīgas pilsētu uzzinās ekskursijas dalībnieki. Kā skan Rīga Ojāra Vācieša dzejas rindās: “Stāv Rīga torņaina, un pamatos zem viņas šo torņu saknes baro senču sirdsapziņas.”.

No plkst. 11.00 – 16.30 bērni aicināti darboties Ģimenes dienas radošajā darbnīcā “Rīga un leģendas krāsās”, kurā, krāsojot un zīmējot, varēs veidot savus vizuālos Rīgas stāstus un pieredzēto muzejā. Iespējams, ka kāds radošās darbnīcas dalībnieks vēlēsies uzrakstīt pats savu Rīgas leģendu. Arī tās leģendas, kuras tagad stāstām, kādreiz radušās no pieredzējumiem, ko kāds cilvēks paturējis prātā, pierakstījis vai pārstāstījis mājiniekiem, tad tālāk draugiem un tā tālāk un plašāk. Tā varēja rasties, piemēram, šī teika, kura pierakstīta 1925. gadā, klausoties teicējas Edes Lāces stāstījumā: “Kad teicēja bijusi jauna – viņai tēvs stāstījis, kā Rīga savu vārdu dabūjusi. Iesākumā tur bijusi veca rija, kur tagad Rīga. Apbūvējuši apkārt mājas un nosaukuši par Rīgu tādēļ, ka pirmā māja esot bijusi rija. Veci ļaudis stāstīja, ka agrāk istabu nebijis – dzīvojuši turpat rijās”.  Kā ir bijis īstenībā ar Rīgas celšanu, ar Rīgas vārda došanu? Vai ir iespējams izzināt?

Ģimenes dienas aktivitāšu apmeklētājiem muzejs dāvā īpaši draudzīgo ieejas maksu: pieaugušajiem EUR 2,50; pensionāriem un studentiem EUR 1,50, skolēniem EUR 0,50, pirmsskolas vecuma bērniem - brīva ieeja, programmas piedāvājums – bez atsevišķas maksas.

Informācija: Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Komunikācijas darba nodaļā, tel.: 67356676. www.rigamuz.lv; [Facebook icon]     [Twitter icon]     [Instagram icon]

Anotācija pievienotajiem publicitātes attēliem:

Fragments no Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja ekspozīcijas.
Fragments no Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja ekspozīcijas.
Rīgas panorāma. 18. gadsimta vidus. H. Millera vara grebums. No Rīgas vēstures un kuģniecības krājuma.

Informāciju sagatavoja:

Ingrīda Lukašēviča, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste

E-pasts: lukasevica@rigamuz.lv