Bija iespēja un gods būt Latvijas Nacionālā kultūras centra organizētā “Meistaru godināšanā 2019” 5. decembrī Rīgā Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskajā centrā, Zinātņu mājā.
Pasākumā varēja tikties un iepazīties klātienē ar “Satiec savu meistaru” dalībniekiem no visas Latvijas un kopīgi atskatīties uz nemateriālā kultūras mantojuma*) popularizēšanas pasākuma “Satiec savu meistaru!” norises 10 gadiem, uzklausīt interesantus pieredzes stāstus no Baltinavas, Rucavas, Carnikavas u.c., parādīt sevi un sarunās nonākt pie jaunām idejām.
Tika pasniegti jaunākie apliecinājumi par Nemateriālā kultūras mantojuma vērtību iekļaušanu Latvijas Nacionālajā sarakstā, kas pašlaik ir 19 vērtību bagāts un katram pieejams https://www.lnkc.gov.lv/nozares/nematerialais-kulturas-mantojums/. No Rīgas ierosmēm tur iekļautas knipelēšanas prasmes, bet noteikti katrā apkaimē ir savas interesantas vērtības. Tās šodien daudziem liekas tik pašsaprotamas un pat nenāk prātā doma, ka tās varētu aizmirsties vai pazust…
Tomēr laiks ir nepielūdzams un jau tagad ir tādas vērtības, kas jāiesāk pētīt un jāveido no jauna, lai atjaunotu bijušo. Kopā ar Rīgas 28. vidusskolas skolēniem iepriekšējā gadā turpinājām ar Rihardu Snikus Baldonē sākto – Baldones zirgu tramvaja vagona vēstures izpēti, tehnoloģijas izstrādi. Tas bija interesants process, kur sastopas izglītība, kultūra, vēsture, matemātika, fizika un tehnoloģijas. Kopīgi pēc foto attēliem izgatavojām modeli mērogā, lai arī Rīgā gūtu priekšstatu par šo unikālo vērtību, kas ir ne tikai tehnoloģiju risinājums, bet sevī iekļauj nemateriālo kultūras vērtību un filozofiju.
Vienu vagonu, ko esam ģimene gatavojuši ar sadarbības partneru atbalstu, dabiskā lielumā var redzēt Baldonē, Daugavas ielā 18 un iepriekšējā gadā to apmeklēja arī Rīgas 28.vidusskolas skolotāji un ekskursijā klausījās stāstu par Baldoni un tās vērtībām. Vēlreiz īpaši paldies par sliedēm a/s Misas Kūdra - a/s Greenyard Horticulture Latvia, valdes priekšsēdētājs Renārs Skudra un citiem atbalstītājiem.
Tagad piesakām šo kopā ar Rīgas 28.vidusskolu izstrādāto gan pētījumu, gan modeli un prototipu Baldones zirgu tramvaju nemateriālā kultūras mantojuma sarakstam, zinot, ka tas ir vairāku paaudžu kopīgs darbs un zināms arī Rīgā, no kurienes skolēnu vecvecāki vēl atceras Baldoni kā iekārojamu kūrortu. Šodienas Rīgas 28.vidusskolas skolēni un viņu vecāki Baldoni jau zina kā vietu, kur atrodas Riekstukalns ar daudzām izklaides iespējām ziemā un vasarā vistuvāk Rīgai un ar interesi klausās stāstus par bijušo.
Interesanti būtu, ja katra Rīgas apkaime – kopiena padomātu par savu tuvāko apkārtni vai zināmo par citām un pieteiktu Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstam papildinājumu. Kas to var pieteikt – kopiena, kas ir personu grupa (likuma izpratnē atsevišķos gadījumos arī privātpersona), kam raksturīga kopīgas identitātes izjūta un ko vieno nemateriālais kultūras mantojums un kopīga ieinteresētība to saglabāt un nodot nākamajām paaudzēm.
Tagad kopā ar nodibinājumu Tautas palīdzības fonds aktīvi pievēršamies Kundziņsalai, kas ir īpaši aktīva un unikāla apkaime Rīgā. Stāsti par Kundziņsalas likteņiem un Kundziņsalas skola kā unikāls objekts un labāk saglabātais skolu būves paraugs no Latvijas pirmās brīvvalsts laika ir pamats nākošiem pētījumiem un nemateriālā kultūras mantojuma apzināšanai gan Kundziņsalā, gan Sarkandaugavā. Aicinu arī citas apkaimes meklēt, atrast un pieteikt nemateriālās vērtības Rīgā savā tuvākā apkārtnē, tā bagātinot katru no mums un Latviju kopumā.
Paldies Latvijas Nacionālajam kultūras centram, īpaši Lindai Rubenai, Tautas lietišķās mākslas ekspertei un visiem citiem šī notikuma organizatoriem par saturīgo, interesanto un jauniem darbiem rosinošo pasākumu!
Tiksimies nākošā gada “Satiec savu meistaru” pasākumā, kurā atkal būs iespēja satikties un uzzināt par kokļu gatavošanu, kas ir kā Rīgas 28.vidusskolas īstenotā projekta “Caur sidraba birzi gāju, zelta kokles rociņā” (projekta vadītājs Arnolds Ziemelis) stāstu turpinājums un citām interesantām meistaru lietām.
*) nemateriālais kultūras mantojums — Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma daļa, kas atspoguļo Latvijas kultūras tradīcijas un ir no paaudzes paaudzē pārmantotas, apkārtējās vides noteiktas, mijiedarbībā ar vēsturi, dabu un radošo darbību izstrādājušās zināšanas, prasmes, vērtības un rīcības modeļi, tai skaitā mutvārdu tradīcijas un izpausmes, spēles mākslas, paražas, rituāli, svētki, zināšanas par dabu un Visumu, tradicionālās amatniecības prasmes, kā arī ar iepriekš minēto saistītie instrumenti, priekšmeti, artefakti un kultūrtelpas. (no Nemateriālā kultūras mantojuma likuma)
Foto no personīgā arhīva un pasākuma publicitātes
Arnolds Ziemelis, Rīgas 28.vidusskola un Jaunrades skola
