No 5. septembra līdz 26. novembrim Rīgas Laikmetīgās mākslas telpas Lielajā zālē skatāma Latvijas Mākslas akadēmijas Vides mākslas specialitātes pasniedzēju un studentu izstāde “Virzienmaiņas”.
Savukārt 6. septembra vakarā apmeklētāji aicināti uz Rīgas Laikmetīgās mākslas telpas piedāvātajiem trim īpašiem pasākumiem Baltās nakts programmas ietvaros – Kristapa Ģelža un Ģirta Biša mākslas objekts “Kancele” Rīgas Doma dārzā, multimediāla performance Fluidarities Laimdotas Malles izstādes ietvaros Rīgas Laikmetīgās mākslas telpā un mākslinieku dueta MAREUNROL’S skaņas objekts “Neredzamās skaņas, iedomātās ainavas. 2025” Rīgas rātsnama vestibilā.
Izstāde “Virzienmaiņas” / 5. septembris – 26. novembris, 2025
Izstādes nosaukums “Virzienmaiņas” piedāvā daudzslāņainu dialogu par jēdzienu “vides māksla” un tā interpretācijas iespējām. Vienlaikus tas atspoguļo pārmaiņas, kas skārušas Voldemāra Šusta 1964. gadā dibināto Latvijas Mākslas akadēmijas Interjera un iekārtu nodaļu, kuras nosaukums šodien ir “Vides māksla”.
Mijiedarbojoties ar izstādē pieteiktajām idejām, vērotājs var iepazīt plašu izteiksmes līdzekļu klāstu – no fiziskās vides pārlikšanas digitālajā līdz virtuālās un papildinātās realitātes izmantojumam, atklājot personiski un sociāli nozīmīgas tēmas.
Izstādes kuratori – mākslinieki Linda Vilka un Martins Vizbulis norāda, ka ekspozīcijas darbi veido daudzbalsīgu struktūru. “Darbi nav vienā balsī, bet katrs atklāj savu šķautni. Katram autoram ir sava definīcija, savs skatījums uz vidi un telpu. No tā radās sajūta, ka izstāde virzās vairākos virzienos, kas mijas un brīžiem arī nesakrīt,” skaidro Vilka. Savukārt Vizbulis, kurš ir arī LMA Vides mākslas katedras vadītājs, piebilst: “Mēs šo domu vizualizējām grafiski – kā trīs koordinātu asis, katrai ar savu krāsu, kur katrs darbs iezīmējas kā punkts citā virzienā.”
X, Y, Z parametri, laiks un doma – šīs komponentes atklāj pasaules mainību. Ik mirkli tiek pārskatītas nospraustās robežas un izveidotā telpa. Pieredzētais kļūst par ierosmi arvien jauniem savienojumiem, parādot, cik daudzveidīgas iespējas paver viens izejas punkts.
Izstādē piedalās gan studenti, gan pasniedzēji, tostarp Kristaps Aizstrauts, Jānis Auniņš, Evelīna Bindere, Oto Bulats, Gints Gabrāns, Kaspars Gobiņš, Paula Ikase, Laima Kalniņa, Ļena Kiseļčuka, Raimonds Krastiņš, Katrīna Lipšāne, Alvis Misjūns, Hugo Pētersons, Anna Saprikina, Alise Sedleniece, Linda Vilka, Martins Vizbulis, Dana Vetrova, Everita Vītola, Konstantīns Višņevskis, Ērika Zābele.
Izstādi organizē LMA Audiovizuālās mediju mākslas nodaļas Vides mākslas katedra sadarbībā ar Rīgas Laikmetīgās mākslas telpu; to atbalsta Rīgas valstspilsētas pašvaldība.
Baltās nakts programma Rīgas Laikmetīgās mākslas telpā / 6. septembris, 2025
Kristaps Ģelzis & Ģirts Bišs. “Kancele” (2013)
(Rīgas Doma dārzs)
Teju septiņus metrus augstais mākslas objekts, kura virsotnē uzstādīts ventilators, tapis, māksliniekam Kristapam Ģelzim sadarbojoties ar komponistu Ģirtu Bišu. Kancele simbolizē grēku atlaišanu un iespēju izglābties, izsūdzot grēkus ar mobilā tālruņa starpniecību.
“Ventilatorus uzstāda tur, kur ir smacīgi un karsti. Grēcinieks lipīgos palagos guļ un skatās griestos, kur kā samsāras rats bez apstājas griežas ventilatora lāpstiņas. Frānsisa Forda Kopolas kinoeposs “Mūsdienu apokalipse” sākas ar ventilatoru, kurš kapā gaisu, gulētājam skaudri atgādinot Vjetnamas kara helikopterus un izdzīvoto elli džungļu biežņā. Kristīgajai baznīcai ir gadsimtiem ilga pieredze cilvēka dvēseles kopšanā. Laikmetīgā māksla piedāvā laikmetīgu bikti – var ne tikai meditēt, bet arī izsūdzēt grēkus, nosūtot “Kancelei” īsziņu. Un saņemt piedošanu. Kā Luters saka: “Kur grēku piedošana, tur arī dzīvība un svētlaime.” Atskanot Ģirta Biša komponētam vokālam skaņdarbam, kur latīņu valodā tiek izdziedātas rindas no Mateja evaņģēlija 6. nodaļas, ir iespējams sirdsmiers. Baznīcā pastāv uzskats, ka grēks vēlas palikt anonīms, jo tad tam ir vara.” Tā 2013. gadā rakstīja Anna Iltnere.
Kristaps Ģelzis un Ģirts Bišs par objektu “Kancele” tika nominēti arī Purvīša balvai 2015. Darbs tika eksponēts Purvīša balvas 2015 kandidātu darbu izstādē Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē “Arsenāls”.
Atbalsta: Rīgas valstspilsētas pašvaldība.
Improvizācija. “Fluidarities”
(Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa)
Koncertvakars Fluidarities kā daļa no izstādes “Es iekodos stikla lagūnas ādā” iecerēts kā daudzslāņaina, dzīva saskare starp skaņu, kustību un tekstūru. Piedāvājot nepārtrauktu, plūstošu improvizācija, kurā satiekas un pārklājas dažādu mākslinieku rokraksti un saduras dažādas skaņu materialitātes, skatītājs tiek ievests telpiskā daudzmaņu pieredzē par plūdumu, robežām un mijiedarbību.
Vakaru atklās Sarma Gabrēna ar skaņu performanci, kurai pievienosies dejotājas, veidojot horeogrāfisku dialogu starp čella balsi, ķermeni un telpu. To turpinās mūziķe un vokālā māksliniece Kristiāna Kārkliņa, kuras daiļrade balansē starp tīru dziedājumu un eksperimentālu balss tehniku. Sekos Evijas Ābramas trokšņu mākslas projekts R3YWYA, bet vakaru noslēgs Arvis Ahuns ar projektu EIII, kurš pārstāv elektronisko mūziku ar uzsvaru uz tekstūru, struktūru un skaņas zudību.
Projekcijas un vizualizācijas uz vietas radīs māksliniece Laimdota Malle, izmantojot palēninātas pludināšanas tehnikas un to palielinājumus.
Pēc improvizācijas daļas vakars turpināsies ar DJ setu, ko piedāvās Sarma Gabrēna un Laimdota Malle.
Atbalsta: Rīgas valstspilsētas pašvaldība.
MAREUNROL’S. “Neredzamās skaņas, iedomātās ainavas. 2025”
(Rīgas rātsnama vestibils)
Caur šo skaņas objektu mākslinieki aicina apzināties jēdzienu “medijs”, uzmanības centrā novietojot preses konferences pulti, kas metaforiski simbolizē mūsdienu baznīcas kanceli. Šī pults veidota kā vizuāli skulpturāla skaņas instalācija, tai tēlainā veidā koķetējot ar šī brīža mediju radītās realitātes smagnējumu un sadrumstalotību. Katrs laikmets ievieš jaunus izaicinājumus, un šobrīd par tādu ir kļuvusi mediju radītā kakofoniskā realitāte. Vienlaikus šajā troksnī ir tuvredzīgi vainot kādu ārpus cilvēka ietekmes esošu spēku, un tas ļauj uz esošajiem procesiem raudzīties daudz vērīgāk, apzinātāk un atbildīgāk, ar ironiju izvērtējot pašu nozīmīgumu.
Objekts “Neredzamās skaņas, iedomātās ainas” ir kā tēlaina preses konference pārdabiskajam, kuras laikā tiek uzdoti neskaitāmi jautājumi par to, kādēļ pasaulē ir tik daudz neskaidrā un necilvēciskā. Jautājumu ir ļoti daudz, tikmēr konferences norisei ir atvēlētas vien dažas minūtes. Caur šo darbu MAREUNROL’S aicina skatītāju aizdomāties par to, cik liels mediatora (medija) spēks piemīt mums pašiem un kā mēs to izmantojam, veicinot informatīvo blīvumu šajā pasaulē. Līdz ar to aktualizējas jautājums par to, vai turpināt vairot troksni, vai arī atstāt telpu klusumam un mieram.
“Neredzamas skaņas, iedomātas ainas” ir skaņu kolāža vai dzejolis, ko fragmentārā stilā radījusi dzejniece Marija Luīze Meļķe. Klausoties skaņu celiņu, kas ielaužas apziņas laukā, mūsu smadzenes uztver visu – troksni, intonāciju, balss tembru, vārdus, viedokļus, dažkārt pat neapzinoties, ka katra dzirdētā nianse ietekmē psihi un zemapziņā rada bezgalīgu skaņu kakofoniju.
Ar šo objektu MAREUNROL’S atgriežas pie putnu simbolikas – metaforas par augstāku spēku, kas spēj pacilāt. Putni vēsturiski bijuši Dieva vēstnešu simbols, savienojot laicīgo un mūžīgo. Šeit tie ir kā atgādinājums par cilvēkam svarīgāko. Vai mums jāturpina radīt troksni vai jāatstāj telpa klusumam un mieram.
Atbalsts: Rīgas valstspilsētas pašvaldība, Dūrmuiža, Kurzemes plānošanas reģions, Mūzikas, mākslas un vietējās ražas festivāls ZEMLIKA.
Paldies: Edgars Briedis, Gerds Lapoška, Miks Magone, Inga Mastiņa, Marija Luīze Meļķe, Olivers Tarvids.
Plašāku informāciju par visiem “Baltās nakts” pasākumiem var atrast tīmekļa vietnē www.baltanakts.lv un FB kontā facebook.com/Baltanakts.
“Baltās nakts” mērķis ir motivēt sabiedrību atklāt mūsdienu kultūras daudzveidību un raisīt plašāku interesi par kultūras notikumiem, izpausmēm un pārmaiņām. “Baltā nakts” notiek gan pilsētas centrā, gan citās apkaimēs, atklājot pilsētu, kas atvērta dažāda vecuma, tautību un sociālās piederības grupu iedzīvotājiem un pilsētas viesiem. “Baltās nakts” pasākumi tradicionāli notiek ne vien kultūrai un mākslai ierastās vietās, bet arī neierastā vidē, veicinot kultūras jēdziena uztveres robežu paplašināšanu.
Papildu informācija: Elizabete Andersone Rīgas valstspilsētas pašvaldības iestāde “Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa” Sabiedrisko attiecību vadītāja. E-pasts: elizabete.andersone@riga.lv Tālrunis: +371 26637881
