TDA “Vija” atceres koncerts “Deju rakstiem Viju viju”

TDA “Vija” atceres koncerts “Deju rakstiem Viju viju”

2019. gada 10. maijā plkst. 19.00 Rīgas Latviešu biedrības Lielajā zālē Rīgas Latviešu biedrības Tautas deju ansamblis “Vija” ielūdz uz ilggadējo kolektīva vadītāju Paula Toniga un Jāņa Vilcāna atceres koncertu “Deju rakstiem Viju viju”.

Koncertā skatītājus priecēs kolektīvi, kuru vadītāji ir bijušie “Vijas” dejotāji vai ar kuriem gadu gaitā ir izveidojusies ciešāka draudzība. Koncertā piedalās: BDK “Ābecītis” (vadītāja A.Vilcāne, I.Andiņa), DA “Pērle” (vadītājs R.Dzintars), DA “Greizie rati” (vadītāja I.Mažāne un I.Ladiga), VPDK “Oglīte” (vadītājs J.Marcinkēvičs), VPDK “Mūri” (vadītāja I.Uškāne), VPDK “Atvars” (vadītāja I.Ermansone).

2019. gada 10. maijā bijušais TDA “Vija” mākslinieciskais vadītājs Jānis Vilcāns būtu atzīmējis savu 70. gadu jubileju. “Deju rakstiem Viju viju” ir koncerta nosaukums, kurš veltīts par godu viņam un viņa skolotājam Paulam Tonigam.

Pauls Tonigs Paula dēls dzimis 1919. gada 25. maijā Tukumā. Dzimšana reģistrēta Tukuma vācu draudzē. Māte Tonigs Lidija-Pauline, par tēvu nekas vairāk nav zināms.

Tukumā cītīgi gatavo dejotājus visiem laikiem un visām vajadzībām. No šīs vietas latviešu dejas mākslai nācis Jānis Grauds, pēc tam jau “mūsdienu” kvēlais greizsirdis no Nacionālās operas Gints Krūmiņš un operetes baleta prīma Daiga Grosmane.          

Jānis Vilcāns (10.05.1949.- 13.03.2018.)

Stāsts par cilvēku, kurš visu savu mūžu veltījis dejai, mīlējis savu ģimeni un nepadevies slimībai, līdz pēdējam turpinājis radoši strādāt. Bija laiks, kad cilvēki nāca uz koncertu, un gaidīja Vilcāna parādīšanos. Lai arī cik laba bija partnere „Senajā dancī”, viņa nekad neizpelnījās aplausus tikai tāpēc, ka ir iznākusi uz skatuves. Atlika parādīties Vilcānam, ka skatītāji jau aplaudēja. Slavenā „Krievu kadriļa” ko kolektīvam uzlika vadītājs no Krievijas. Katrai meitenei bija jāizsit savu soļu kombinācija. Meitenes cītīgi mācījās, godam to darīja. Un, atkal, parādās Vilcāns, tāds īsts krievu puisis, paceltu galvu, lepns un visu varošs, un visu skatītāju uzmanību ir paņēmis viņš.  Kolektīva vadītājs Pauls Tonigs veiksmīgi prata ielikt Vilcānu dejās vajadzīgajā vietā. Dejā, kur puisis dejo ar divām meitām, Vilcāns dejoja ar kolektīva garākajām meitenēm. Viņš bija lielisks dejotājs.

Jānim atklājās arī pedagoga talants. Viņš mācēja iemācīt arī citiem dejot, vajadzēja tikai iegūt atbilstošu izglītību. Tāpēc Vilcāns iestājās Kultūras darbinieku tehnikumā un pabeidz to kā mācīts deju skolotājs.

Un kur vēl neskaitāmie deju svētki. Bija arī kā asistents virsvadītājiem, bijis arī laukuma darbinieks. Un kurš gan neatceras to, ka Vilcānam bija tik skaļa balss, ka ruporu Daugavas stadionā viņam nevajadzēja! Protams, pēc tam viņš kādu laiku tikai čukstēja!

Vilcāna pamatdarbs ilgus gadus bija Restaurācijas pārvaldē, kur viņš restaurēja vecās lustras – Operas nama, kinoteātra Rīga, Latviešu biedrības, Rundāles pils un daudzu citu namu un piļu lustras. Diemžēl, bet darbs bija saistīts ar ķīmiskām vielām, kas stipri sabojāja viņa veselību.

1979. gadā Jānis apņem sievu no dejotājām. Ģimenē piedzimst dēls Jānis, kurš iegūst statusu Juniors, vēlāk meita Ilze, no tēva puses mīļi saukta par meitiņu Peciņu. Jānis mīl savus bērnus, rūpējās par tiem Abi bērni ir mantojuši no tēva dejotāju gēnus un arī aktīvi dejo. Šobrīd viņam ir jau trīs mazbērni.