Pavasara festivāla WINDSTREAM ietvaros 3. aprīlī plkst. 17.00 Rīgas Sv. Jāņa baznīcā skanēs Lielās piektdienas koncerts, kura programmā divi īpaši pirmatskaņojumi – perkusionista Guntara Freiberga solo ar orķestri tiks atskaņots Viļņa Šmīdberga jaundarbs “Tēvam”, kā arī pirmo reizi Eiropā skanēs Austrālijā dzīvojošās latviešu komponistes Ellas Mačēnas (Ella Macens) opuss “Mākoņu maģija” (“Cloud magic”).

No 2026. gada 23. marta līdz 29. martam Latvijas Universitātes Lielajā aulā norisinās amatierkoru skates, kurās piedalās Rīgas valstspilsētas kolektīvi.

Laikmetīgās mūzikas festivāls “Baltijas Mūzikas dienas 2026”, kas notiks Rīgā un Liepājā no 9. līdz 17. aprīlim, stiprinās sadarbību starp Ziemeļvalsīm un Baltiju.

2026. gada 28. un 29. martā Kultūras pilī “Ziemeļblāzma” notiks Rīgas Senioru un Vidējās paaudzes deju kolektīvu skates – koncerti.

Šī gada Otrajās Lieldienās, 6. aprīlī, plkst. 19.00 Rīgas Sv. Jāņa evaņģēliski luteriskajā baznīcā jau otro reizi Rīgas koncertdzīvi bagātinās īpašs un garīgi pacilājošs notikums – Georga Frīdriha Hendeļa oratorijas “Mesija” fragmentu atskaņojums.

21. martā Rīgā, Hanzas Peronā, norisinājās pirmā starptautiskā mūzikas izglītības konference ICME (International Conference on Music Education) – jauna, līdz šim Latvijā nebijusi starptautiska platforma, kas vienuviet pulcēja mūzikas skolotājus, skolēnus, pētniekus, jaunos mūzikas autorus un nozares profesionāļus no Latvijas un citām Eiropas valstīm.

Ceturtdien, 19. martā, VEF Kultūras pilī atklāta 11. Jāzepa Pīgožņa balvas Latvijas ainavu glezniecībā izstāde, kas būs apskatāma līdz 6. aprīlim.

Ar plašu pasākumu programmu, kas iekļauj koncertus, radošās darbnīcas, šūpošanos un citas aktivitātes, galvaspilsētā kopā svinēsim Lieldienas.

Trešdien, 25. martā, pieminot komunistiskā genocīda upurus, galvaspilsētā vairākās vietās norisināsies atceres brīži un piemiņas koncerti.     

Rīgas Centrālā bibliotēka (RCB) šogad svin 120 jubileju. Bibliotēka dibināta 1906. gadā kā pirmā pilsētas publiskā bibliotēka un lasītava. Bibliotēkas pirmais vadītājs bija Jānis Jaunzems, ko pazīstam kā rakstnieku Apsīšu Jēkabu.