Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā no 2018. gada 27. jūlija līdz 7. oktobrim būs aplūkojama izstāde “Rīgas porcelāns”.
Izstāde “Rīgas porcelāns”, kas būs apskatāma Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā, ir veltīta porcelāna mākslas un ražošanas procesam Latvijā 20.gadsimta otrajā pusē. Izmantojot Rīgas Porcelāna muzeja kolekcijas priekšmetus, izstādes mērķis ir pievērsties Rīgas Porcelāna rūpnīcas māksliniekiem, kuri izstrādāja plaša patēriņa produkcijas formu un dekoru dizainu, akcentējot radošas personības lomu šķietami bezkaislīgajā industriālajā vidē Latvijā, okupācijas periodā.
Izstādei “Rīgas porcelāns” ir izvēlēti deviņu Rīgas Porcelāna rūpnīcas mākslinieku - Zinas Ulstes, Levonsa Agadžanjana, Valda De Būra, Taisijas Poluikēvičas, Beatrises Kārkliņas, Ilgas Dreiblates, Aijas Mūrnieces, Daces Blūmas un Āra Segliņa darbi. Pirmo reizi Latvijas dizaina vēstures apskatā fokuss tiek mainīts, grupējot materiālu nevis saskaņā ar hronoloģiskiem vai stilistiskiem marķieriem, bet gan atbilstoši to autoriem, proti, priekšplānā tiek izvirzīta radošā persona - Rīgas Porcelāna rūpnīcas mākslinieks.
Rīgas Porcelāna rūpnīcā 1953. gadā tika izveidota īpaša struktūrvienība - Mākslinieciskā laboratorija un galvenā mākslinieka postenis. Tās mērķis bija centralizēti un mērķtiecīgi virzīt ražotnes māksliniecisko procesu. Laboratorijā darbojās vesels mākslinieku štats, kas bija atbildīgs par priekšmetu formām un to dekoriem, ar kuriem pēc tam asociējas Rīgas Porcelāna rūpnīca un tās produkcijas stils. Protams, rūpnīcas mākslinieciskais štats bija daudz plašāks, nekā izstādei izvēlētie deviņi autori; piecdesmit gadu laikā ražotnē ienāca daudzas paaudzes gan no vietējām mākslas un amatniecības skolām, gan arī no Latvijas un citu republiku augstākās izglītības iestādēm.
Izstādē “Rīgas Porcelāns” iekļautie autori strādāja gan ar formu, gan ar dekoru. Laika gaitā katram izkristalizējās savas preferences – kādam saistošāks šķita tēlnieciskais darbs ar formveidi, savukārt citiem – lai arī bija prasmes un pieredze formu veidošanā – simpātiskāka šķita apgleznošana un dizaina attīstīšana rūpnieciski tiražējamiem dekoriem, kopumā atstājot Latvijas dizaina vēsturei dāsnu klājumu ar tējas, kafijas, pusdienas servīzēm, vāzēm, krūkām, flakoniem, pelnu traukiem, deserta traukiem un citiem priekšmetu tipiem. Daži no izvēlētajiem autoriem rūpnīcā nostrādājuši īsu, bet spilgtu brīdi, vēlāk krasi saraujot saites ar ražotni. Citi, savukārt aizgājuši no darba, saites ar rūpnīcu saglabāja, atgriežoties tajā jau kā individuāli mākslinieki, kuri ražotnē realizēja savas mākslinieciskās idejas. Vēl citiem ar ražotni un radošu darbu tās štatā saistās pilnīgi viss viņu profesionālais mūžs. Izstādei izvēlētos autorus saista apstāklis, ka tie ir mākslinieki, kuru dzīve ir gājusi ļoti ciešā sasaistē ar ražotni, un šie autori ir daļa no rūpnīcas dizaineru “kodola”, kuri noteica un ietekmēja Rīgas un Latvijas 20. gadsimta otrās puses porcelāna dizaina stilu.
Publicitātes foto:
1 – Dace Blūma. Servīze “Auseklis”, piedāvājums ražošanai, Rīgas Porcelāna rūpnīca, 20. gs. 80. gadu beigas. Foto: Gvido Kajons.
2 – Levons Agadžanjans. Kafijas servīze “Viola” (dekors: “Uzbeku”, Tamāra Meija Bukovska), plaša patēriņa produkcija, Rīgas Porcelāna un fajansa fabrika, 1964-1967. Foto: Gvido Kajons.
3 – Ilga Dreiblate. Kafijas servīze (forma “Vecrīga”, apgleznojums “Botānika”), autordarbs, izpildīts Rīgas Porcelāna rūpnīcā, 20. gs. 70. gadi, 1989., 1991. Foto: Gvido Kajons.
4 – Zina Ulste. Mokas servīze “Vita”, plaša patēriņa produkts, Rīgas Porcelāna rūpnīca, 1980. gadu beigas. Foto: Gvido Kajons.
5 – Beatrise Kārkliņa. Komplekts smēķētājiem. Plaša patēriņa produkcija, Rīgas Porcelāna rūpnīca, 1969. Foto: Gvido Kajons.
6 – Āris Segliņš. Virtuves trauki. Piedāvājums ražošanai, Rīgas Porcelāna rūpnīca, 1986.,1987. Foto: Gvido Kajons.
7 – Valdis De Būrs. Pusdienu servīze “Diāna” (dekora autore Mirdza Jurča). Plaša patēriņa produkcija, Rīgas Porcelāna un fajansa fabrika, 1966. Foto: Ieva Nagliņa.
