Ceturtdien, 9. oktobrī plkst. 19.00 Latvijas Universitātes Lielajā Aulā “Rudens Kamermūzikas festivāla” atklāšanas koncertā publikas priekšā atkal stāsies pasaulslavenais vācu klarnetists, komponists un diriģents Jērgs Vidmanis.
Ornamentāli krāšņi veidotajā programmā klausītājus uzrunās Vīnes klasikas ģēniji – Volfgangs Amadejs Mocarts un Ludvigs van Bēthovens, vācu romantisma laikmeta melanholiskais savpatis Roberts Šūmanis un 20. gadsimta ungāru agrīnais modernists Šāndors Verešs. Savukārt Jērga Vidmaņa muzikālajos sacerējumus koncertā atskaņos “Sinfonietta Rīga” stīgu kvartets, kā arī pats autors.
Rīgas publikas nu jau sirsnīgi iemīlētais Jērgs Vidmanis atgriežas ar trīskāršu vērienu. Vienā vakarā viņš atklāsies visā savā daudzpusībā – kā komponists, klarnetists un diriģents. Kamerorķestra “Sinfonietta Rīga” mākslinieciskā partnera statusā Jērgam Vidmanim šī būs jau piektā kopīgi ar rīdziniekiem sagatavotā programma.
Nejaušība nav arī Jērga Vidmaņa programmas iekļaušanās “Rudens Kamermūzikas festivālā”. Viņa aizraušanās ar saturiski un žanriski daudzveidīgu un daudzslāņainu vēstījumu veidošanu, atbilst klaiskajam priekštatam par universālo mūziķi, kura loma tālu aizniedzas pār orķestranta vai diriģenta pulti vai skaņraža rakstāmgaldu un vairāk atbilst mūzikas vizionāra vai burvja lomai. Ne velti Vidmanis vācu presē iemantojis cildinošo epitetu “21. gadsimta Mocarts”. Ikvienu viņa veidotu koncertprogrammu var dēvēt par nelielu festivālu, kurā satiekas muzikālie laikmeti, idejas un ietekmes, bet kamermūzikas intīmais vēstījums kontrastē ar simfonisko audeklu monumentālo vērienu. Un tāda solās būt arī Rudens Kamermūzikas festivāla atklāšanas koncerta programma.
Austrijas ķeizarienei Marijai Terēzei veltītais Septets pūšaminstrumentiem un stīgu instrumentiem savlaik bijis viens no komerciāli veiksmīgākajiem Ludviga van Bēthovena opusiem. Skaņdarbs līdz ar meistara Pirmo simfoniju savu pirmatskaņojumu piedzīvoja 1800. gada aprīlī Vīnes Burgtheater. Koncerta programmā tika iekļauts arī Bēthovena Klavierkoncerts, viena no Volfganga Amadeja Mocarta simfonijām un izvilkumi no Jozefa Haidna oratorijas “Pasaules radīšana”. Pie klavierēm sēdās arī pats autors, joprojām viens no izcilākajiem tā laika Vīnes pianistiem, piedāvājot publikai virkni klavierimprovizāciju. Tomēr no visa šī plašā piedāvājuma tieši Septets guva viennozīmīgi pozitīvu publikas reakciju. Kaut Bēthovens apjauta šī skaņdarba pievilcību publikas acīs un tātad – komerciālu veiksmi, tomēr pārliekās klausītāju dedzības dēļ, kas aizēnoja daudz nozīmīgākus autora sacerējumus, Septets Bēthovenā izraisīja nerimstošu netīksmi.
14 gadus agrāk, proti 1786. gada maijā, Vīnes Burgtheater pirmatskaņota arī Volfganga Amadeja Mocarta opera “Figaro kāzas”, kuras librets balstīts Pjēra Bomaršē lugas “Trakā diena, jeb Figaro precības” motīvos. Šis skatuves darbs neapšaubāmi pieder operas “zelta repertuāram” un turpat 250 gadu laikā nav zaudējusi savu pievilcību un aktualitāti pasaules opernamos. Savukārt, operu ievadošā dzirkstošā uvertīra kā krāšņa viņjete joprojām rotā simfonisko orķestru koncertprogrammas.
Kaut arī Johanness Brāmss reiz izteicies, ka vienīgais, ko viņš apguvis no Roberta Šūmaņa ir šaha spēle, tomēr melanholiskā romantiķa ģēnija gars joprojām apmirdz pasaules mūzikas ainavu. Sinfonietta Rīga savas 20. jubilejas sezonas atklāšanas koncertā šāgada septembrī atskaņoja pēdējo no Šūmaņa četru simfoniju cikla, taču autora spalvai pieder vēl kāds simfoniskā žanra audekls, kas dažādos laikos ticis dēvēts gan par meistara Otro simfoniju, gan simfoniju bez lēnās daļas, gan Svītu ar atsevišķi atskaņojamām daļām, gan Sinfoniettu. Šodien šis darbs pazīstams ar nosaukumu Uvertīra, skerco un fināls. Tas publicēts 1846. gadā un ir veltīts sava laikmeta nozīmīgākajam nīderlandiešu komponistam un diriģentam Johannesam Verhulstam.
Kaut pusi savas dzīves Šāndors Verešs (1907-1992) pavadījis Šveicē, tomēr ir pamatoti komponistu pieskaitīt lielajai 20. gadsimta ungāru muzikālajai tradīcijai. Studējot Franča Lista Budapeštas Mūzikas akadēmijā, Vereša pasniedzēju vidū bijuši sava laika redzamākie komponisti - Bēla Bartoks un Zoltāns Kodājs. Viņu idejas un radošās perspektīvas uz topošo komponistu atstājušas paliekošu iespaidu. Tomēr Vereša mākslinieciskie meklējumi tālu pārsniedz savu priekšgājēju atdarināšanu un došanos mākslinieciskās atklāsmes ceļā pa droši iemītu taciņu. Savā radošajā darbībā, kurā nozīmīga vieta ierādīta spilgtiem folkloras motīviem un dzimtās Transilvānijas apdziedāšanai, Verešs pievērsies gan kamermūzikai, tai skaitā stīgu kvartetiem, klaviersonātes žanram, dažādu sastāva orķestra mūzikai, kā arī kormūzikai,
Jērga Vidmaņa “Medību kvartets” (Jagdquartett), jeb Trešais stīgu kvartets piecu kvartetu ciklā nereti tiek uzskatīts par šī cikla kulmināciju. Tā ievadā Vidmanis citē Roberta Šūmaņa agrīnās klaviersvītas “Taurenīši (Papillons) motīvus, kas ātri vien pārtop abstraktā medību sāgas skaniskā tēlojumā, bet opusa idejisko un enerģētisko dominanti veido ātrā Scherzo daļa. Kamēr Mocarta plaši pazīstamajā “Medību kvartetā” varam sekot līksmam ārpilsētas izbraucienam un sportiskam medību azartam, Vidmaņa pieeja medību tēmai ir krietni vien esenciālāka, par būtiskāko izvirzot upura un mednieka attiecību studijas.
Koncertprogrammā iekļauts arī viens no hrestomātiskākajiem Vidmaņa klarnetes balsij veltītiem skaņdarbiem - “Fantāzija klarnetes solo”. Šajā reizē to atskaņos pats autors. 1993. gadā sarakstītā skaņdarba tematisko bāzi veido Igora Stravinska “Trīs solo skaņdarbi klarnetei” un Pjēra Bulēza opuss Dialogue de l'ombre double. Vidmaņa “Fantāzija” ir viens no personiskākajiem un azartiskākajiem autora sacerējumiem, kas no izpildītāja pieprasa galēju pašatdevi un virtuozitāti. Citiem vārdiem – tā ir enerģija, temps un instinkti. Ne velti autors savā darbā iekļāvis arī citātus no Igora Stravinska ikoniskās baleta svītas “Svētpavasaris”.
Jērgs Vidmanis ir viens no ievērojamākajiem un daudzpusīgākajiem savas paaudzes māksliniekiem, vienlaicīgi un ar panākumiem uzstājoties savās un ievērojamu orķestru veidotās koncertprogrammās gan kā klarnetes solists, gan diriģents, gan turpinot aktīvu radošo darbu kompozīcijā, veicot pasaulslavenu orķestru un kamermūzikas sastāvu pasūtījumus. Sākot ar 2026. gadu viņš pārņems arī prestižā Lucernas Festivāla akadēmijas mākslinieciskā vadītāja amatu, turpinot savulaik Pjēra Bulēza 2004. gadā aizsākto laikmetīgās mūzikas tradīciju kopšanu Eiropai un pasaulei nozīmīgajā muzikālajā forumā. 2025./26. gadā Jērgs Vidmanis turpinās savu aktīvo darbību visās savās mākslinieciskajās šķautnēs. Jau trešo sezonu viņš turpinās pildīt Ziemeļvācijas Radio filharmonijas orķestra galvenā viesdiriģenta pienākumus un Minhenes kamerorķestra asociētā diriģenta pienākumus. Tāpat Vidmanis joprojām būs biežs viesis arī Rīgā, turpinot 2024. gadā aizsākto māksliniecisko partnerību ar Valsts kamerorķestri “Sinfonietta Rīga”.
2025./26. gadā Vidmani gaida arī sadarbība ar Seulas Filharmonisko orķestri un Orquesta y Coro Nacionales de España, Oslo filharmoniķiem, Somijas Radio simfonisko orķestri, Francijas Radio filharmonisko orķestri, Nīderlandes Radio filharmonisko orķestri, Taivānas Nacionālo simfonisko orķestri, Budapeštas festivāla orķestri un Bambergas simfonisko orķestri. Savukārt par vienu no svarīgākajiem šīs sezonas dominantēm māksliniekam solās būt viesošanās Ziemeļamerikā, atkārtoti stājoties pie Detroitas un Atlantas simfonisko orķestru diriģenta pults, bet pirmo reizi - uzsākot sadarbību ar pasaulslaveno Klīvlendas orķestri.
Vēl “Rudens kamermūzikas festivāla” ietvaros būs dzirdami šādi koncerti:
10. oktobra vakarā “Dzintaru koncertzāles” Mazajā zālē uzstāsies Lielās mūzikas balvas laureāts, viens no daudzsološākajiem Latvijas jaunās paaudzes pianistiem Daumants Liepiņš. Savam solovakaram melnbalto taustiņu pavēlnieks izraudzījies daudzveidīgu un bagātīgu programmu. Koncertā skanēs Franča Lista Otrā balāde, Kloda Debisī cikls Estampi, Semjuela Bārbera Klaviersonāte un pianista iemīļotākā komponista - Ludviga van Bēthovena Septītā sonāte.
15. oktobrī “Mazajā ģildē” ar solokoncertu uzstāsies pieckārtēja Lielās mūzikas balvas laureāte, operdziedātāja Inga Kalna. Dziedātājas pieredze ir teju unikāla – viņa ir diplomēta muzikoloģe, spoža un gudra dziedātāja, savu vokālo mākslu slīpējusi daudzviet pasaulē. Savā soloprogrammā Inga Kalna muzicēs kopā ar pianisti, Londonas Karaliskās Mūzikas koledžas un Mūzikas augstkolas Ženēvā profesori Diānu Ketleri. Abas mūziķes vieno sena muzikāla draudzība un liela aizrautība pret kamermūziku. Kopīgi izauklētajā jaunajā programmā skanēs Latvijā un pasaulē retāk dzirdētas kamermūzikas pērles, ko radījuši tādi komponisti kā Rihards Vāgners, Francis Lists un Arnolds Šēnbergs.
Savukārt 17. oktobrī “Spīķeru koncertzālē” klausītājiem tiks piedāvāta koncertprogramma “Nakts sarunas”, kur uz vienas skatuves tiksies enerģiskā pianiste Agnese Egliņa un orķestra diriģēšanā iesvaidītais klarnetists Guntis Kuzma. Viņu sadarbība veidojusies jau kopš studiju gadiem Mūzikas akadēmijā; kopīgi izauklētas vairākas koncertprogrammas un pirmatskaņoti duetam radītie jaundarbi. Šajā koncertā piedzīvosim Andra Dzenīša klarnetes sonātes “Spoguļos” pirmatskaņojumu, līdzās tai skanēs Marinas Gribinčikas analītiskā Klarnetes sonāte, Pētera Plakida zobgalīgi satīriskais darbas „Nakts sarunas”, Mečislava Veinberga emocionāli piesātinātā Sonāte un Leras Auerbahas klavierminiatūras.
22. oktobrī mākslas muzeja “Rīgas Birža” ātrijā uzstāsies pasaulē atpazīstamākais Baltijas valstu kameransamblis - “Čurļoņa stīgu kvartets” ar Mikalojam Konstantīnam Čurļonim veltītu programmu. Čurļonis bija universāls gars – gleznotājs mūzikā un mūziķis glezniecībā. Visi viņa darbi: mākslā, mūzikā un arī literatūrā − ir dziļi liriski, simboliski un plūdeni. Dižgara 150. jubilejas atceri lietuvieši svin ar starptautisku izstādi „No dzintara uz zvaigznēm”, bet latvieši – ar koncertu, kurā apkopots viss viņa radītais muzikālais mantojums stīgu kvartetam: miniatūras, variācijas un kvartets.
24.oktobrī “Dzintaru koncertzāles” Mazajā zālē “Rudens kamermūzikas festivālu” noslēgs pasaules mēroga zvaigzne, Gramophone Award 2024 dubultlaureāte un Gada instrumentāliste Opus Klassik 2024, izcilā vācu vijolniece Izabella Fausta. Māksliniece sadarbojas ar redzamākajiem pasaules diriģentiem un orķestriem, to vidū Andris Nelsons, sers Saimonds Retls, sers Džozns Eliots Gārdiners, Daniels Hārdings, Klauss Mekele, “Berlīnes filharmoniķi”, Bavārijas Radio simfoniskais orķestris, Bostonas simfoniskais orķestris, Freiburgas baroka orķestris, Mālera kamerorķestris un daudzi citi. Gan mūziķi, gan kritiķi vienisprātis slavē Faustas sniegumu: viņa ne vien lieliski pārzina instrumentu un tā repertuāru, bet veic mūzikas izpēti caur tās piedzīvojumu un pārdzīvojumu. Tieši šāda pieeja mūzikai ļauj uzskatīt viņu par vienu no spilgtākajām perosnībām mūsdienu klasiskās mūzikas pasaulē. 24. oktobra noslēguma koncertā Izabellas Faustas sniegumā dzirdēsim Johana Sebastiana Baha Sonātes un partitas vijolei.
Festivāls notiek ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu. “Rudens kamermūzikas festivāla” patrons – komponists Pēteris Vasks.
Biļetes ir iespējams iegādāties „Biļešu paradīze“ kasēs un internetā. „Rudens kamermūzikas festivāla“ interneta mājas lapa www.kamermuzika.lv
Informāciju sagatavoja: Ieva Mora VISA “Latvijas Koncerti” sabiedrisko attiecību speciāliste. E-pasts: ieva.mora@latvijaskoncerti.lv
