Ar izcilā franču mežradznieka Ervē Žulēna stāšanos Latvijas publikas priekšā, kamerorķestris Sinfonietta Rīga noslēdz savu divpadsmito koncertsezonu. Divos koncertos, 11. maijā Lielajā ģildē un 12. maijā Siguldas koncertzālē “Baltais flīģelis” kamerorķestris diriģenta Normunda Šnē vadībā piedāvās daudzveidīgu programmu, kurā klausītājiem būs iespēja tikties gan ar “simfonijas tēvu” Jozefu Haidnu, gan vācu romantiķi Rihardu Štrausu, gan 20. gadsimta muzikālajiem tīrradņiem – austriešu komponistu HK Grūberu un britu akadēmiskās mūzikas centrālo figūru – Bendžaminu Britenu.
Kā jau ierasts, Sinfonietta Rīga sezonas noslēguma koncertā dzirdēsim vienu no Jozefa Haidna (1732 - 1809) filigrānajiem simfoniskajiem audekliem. Tas tapis 1779. gada nogalē, īsi pēc postošā ugunsgrēka, kas iznīcināja Esterhāzī galma operteātri. Izsmalcinātas izklaides grāfa īpašumos tamdēļ nemitējās, tomēr galma komponistam Haidnam šis notikums iezīmēja jaunu cēlienu radošajā mūžā. Tiek uzskatīts, ka septiņdesmitā simfonija Remažorā ir Haidna daiļrades mākslinieciskās integritātes pagrieziena punkts, vienlaikus arī viens no formā augstvērtīgākajiem un inovatīvākajiem sacerējumiem, kurā jaušami nākamā Vīnes Klasicisma skolas pārstāvja Ludviga van Bēthovena muzikālās domāšanas elementi.
Melodiski krāšņa ir vācu komponista Riharda Štrausa (1864 - 1949) muzikālā valoda. Vienlīdz piederīgs vēlīnā romantisma laikmetam un 20. gadsimta lielajām evolucionārajām kustībām, Štrauss atstājis bagātu muzikālo mantojumu, kur līdztekus operām, dziesmām un simfoniskajām poēmām spoži iemirdzas arī koncertžanra darbi. To vidū komponista tēvam, virtuozajam mežradzniekam Francim Štrausam veltītais Pirmais mežraga koncerts Mibemolmažorā. Roberta Šūmaņa un Fēliksa Mendelszona muzikālo tēlu iespaidā radītais skaņdarbs tapis 1882. gadā, laikā, kad Rihards Štrauss bija sasniedzis vien astoņpadsmit gadu vecumu. Štrauss seniors gan koncertu atzinis par pārlieku sarežģītu. Ironiski, bet mūsdienās solisti Štrausa Pirmo mežraga koncertu, salīdzinājumā ar komponista mūža otrajā pusē radītajiem opusiem, vērtē kā tehniski nesarežģītu, pirmām kārtām izceļot tā izsmalcināto, romantiski valdzinošo skaņu valodu. Sinfonietta Rīga sezonas noslēguma koncertā to izpildīs viens no redzamākajiem mūsdienu mežraga spēles meistariem Ervē Žulēns.
Ekstravagantais multitalants HK Grūbers (1943) dzimis un skolojies Vīnē, post-Šēnberga un Otrās Vīnes skolas muzikālās domāšanas laikmetā. Iepriekšējo dekāžu un gadsimtu kultūras mantojums, kā arī 20. gadsimta sešdesmito gadu sabiedrības sociālpolitiskās transformācijas šeit veidoja arī Grūbera paaudzi. Šodien Grūbers tiek uzskatīts par redzamāko Trešās Vīnes skolas pārstāvi, tomēr, kā atzīst ietekmīgais mūzikas kritiķis Pols Draivers “neo-romantisms, neo-tonālisms, neo-ekspresionisms vai neo-vīnisms neraksturo Grūberu tik precīzi, kā vien viņa paša mākslinieciskais jutīgums, kas gatavs atbildēt jebkādam muzikālajam stimulam”. Vīnes Mūzikas augstkolā apguvis kontrabasa spēli, HK Grūbers 1961. gadā pievienojās ansamblim die reihe, 1963. gadā ieguva Vīnes Tonkünstler orķestra koncertmeistara vietu, bet 1968. gadā kopā ar domubiedriem dibinājis un muzicējis ansamblī “MOB-art & tone-ART”, atskaņojot paša un Maurisio Kagela skaņdarbus. Cik piesātināts un aizraujošs ir Grūbera radošās personības tapšanas laiks, tik aizraujošs ir arī viņa ceļojums cauri 20. gadsimta mūzikas stiliem opusā Zeitfluren (1962-1964).
Arī angļu meistara Bendžamina Britena (1913 – 1976) neoklasicisma toņos ieturētā simfonija dzimusi skaņraža jaunības gados. Divdesmit gadu vecumā, ap 1933. - 1934. gadu, pārskatot savus skolas gados tapušās klavieretīdes un dziesmu melodijas, jaunais komponists uzraksta četrdaļīgu darbu stīgu orķestrim, jeb “Vienkāršo simfoniju”. Simfonija bez kavēšanās guva plašu publikas atzinību un dažāda kalibra orķestru atsaucību. Tai raksturīga vienkāršība, skaidrība un dzīvesprieks, tajā ievītas gan angļu tautas deju motīvi, gan ieskanas jauna cilvēka dvēseles smeldze.
Franču mežradznieks Ervē Žulēns (1966), kuru prominentais franču mūzikas žurnāls Le Monde de la Musiqueraksturojis kā “leģendāro mežradznieku Denisa Breina un Barija Takvela sekotāju”, savā mūziķa portfolio ierakstījis ne vienu vien hrestomātisku mežraga repertuāra darbu. To vidū minami Jozefa Haidna, Kamila Sensānsa, Riharda Štrausa, Bendžamina Britena Mežraga koncerti. Savukārt mūslaiku skaņraži savus opusus nereti velta tieši Žulēnam, ņemot vērā viņa nopietno interesi par mūsdienu mūziku. To apliecina arī 20. gadsimta klasiķis Ģērģs Ligeti, kurš Žulēnu pasludinājis par izcilāko sava Trio mežragam, vijolei un klavierēm interpretu.
No 1987. līdz 1997. gadam Ervē Žulēns darbojies Francijas radio filharmoniskajā orķestrī. Orchestre de Paris ietvaros sadarbojies ar tādiem pasaulslaveniem diriģentiem kā Leonards Bernsteins, Zubins Mehta, Daniels Barenboims, Pjērs Bulēzs, Seidži Ozava, Kurts Mazurs, Rikardo Muti, Bernards Haitinks, Klaudio Abado, u. c. Ārpus dzimtās Francijas Žulēns kā viessolists uztājies kopā ar Ņujorkas Filharmonisko orķestri, Berlīnes filharmoniķiem un Karalisko Concertgebouw orķestri. Līdztekus muzicēšanai Žulēns pievērsies arī pedagoģiskajam darbam: no 1994. Līdz 1998. gadam viņš bijis Parīzes konservatorijas profesors, kā arī sniedzis meistarklases daudzviet Eiropā un ārpus tās robežām. Nozīmīga vieta Ervē Žulēna radošajā darbībā ir kamermūzikai. Viņa skatuves partner vidū minami ir tādi nozīmīgi vārdi kā Pinkass Cukermans, Boriss Berezovskis, Vadims Repins, Šlomo Mincs, Jurijs Bašmets, Natālija Gūtmane un Gidons Krēmers.
Biļetes uz sezonas noslēguma koncertiem nopērkamas visās “Biļešu paradīzes” kasēs un internetā.
Informāciju sagatavoja
Gints Ozoliņš,
Valsts kamerorķestra Sinfonietta Rīga sabiedrisko attiecību vadītājs
E-pasts: gints@sinfoniettariga.lv
www.sinfoniettariga.lv
