Svētdien, 2. jūlijā – XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku trešajā dienā – visas dienas garumā no Brīvības laukuma līdz Dailes teātrim notika svētku dalībnieku gājiens "Novadu dižošanās".
Dziesmu un deju svētku gājienam galvaspilsēta veidoja īpašu māksliniecisku konceptu ar trīs baznīcu gaiļiem. Māksliniecisko konceptu izstrādājuši mākslinieki Reinis un Krista Dzudzilo.
“Gailis iedzied rītu, tas sveic gaismu un modina ar dziesmu. Doma baznīcas, Pētera baznīcas un Jēkaba baznīcas atrodošie gaiļi no augstākajiem punktiem nolaižas uz zemes un ievada Rīgas gājienu, lai trīs reizes iedziedātu "Rīga dimd", tā aicinot un modinot. Šie trīs gaiļi ir replikas, kopijas tiem, kas atrodas Rīgas vecpilsētas baznīcu torņu smailēs. Tieši tādas formas un lieluma gaiļi, atrodas Vecrīgas debesīs. Šīs replikas veidojis tēlnieks Sandis Aispurs,” par Rīgas gājiena māksliniecisko konceptu un simbolisko nozīmi stāsta māksliniece Krista Dzudzilo, turpinot: “Tiem seko "Rīga dimd" pavisam tiešā veidā, kā teksta upe, kura ieplūst pilsētas centrā. 73 metrus garā "teksta upe", plūst uz priekšu un iezīmē dziesmas un arī Rīgas virzību no pagātnes tagadnē un tālāk nākotnē. “Rīga dimd” ir latviešu tautasdziesma Jāņa Cimzes apdarē, izdota dziesmu krājuma "Dziesmu rota" otrajā burtnīcā ar nosaukumu “Lauka puķes” 1872. gadā, vienu gadu pirms Pirmo Vispārējo latviešu dziesmu svētkiem.”
No Rīgas gājienā devās 377 kolektīvi, kas no kopējā svētku dalībnieku skaita veidoja teju vienu trešdaļu.
Foto Rīgas dome
