Muzejs atjaunotajās Rīgas pils telpās Daugavmalā aicina Lāčplēša dienā 11. novembrī svinēt Latvijas armijas uzvaru pār Bermonta karaspēku 1919. gadā un godināt Latvijas varoņu piemiņu, tuvāk iepazīstot Neatkarības kara norises, Latvijas brīvības cīnītājus un neatkarības aizstāvjus, apskatot muzejā glabātās liecības par Neatkarības kara laiku un dziedot patriotiskas dziesmas kopā ar jauniešu koriem.
Visas dienas garumā no 11.00 līdz 19.00 Rīgas pils greznākajā telpā remterī būs apskatāma Latvijas Nacionālā vēstures muzeja relikvija – ģenerāļa Jāņa Baloža Lāčplēša Kara ordeņa pilnais komplekts – I, II un III šķira. Noteiktos laikos – 13.30, 14.30, 15.30, 16.30, 17.30 – Lāčplēša Kara ordeņa izstādē notiks ekskursija muzeja speciālistu vadībā, kurā būs iespējams aplūkot Latvijas valsts pirmo augstāko apbalvojumu, klausoties detalizētā stāstījumā gan par ordeņa dibināšanu, gan tā kavalieriem, gan Lāčplēša dienas tradīcijām.
Tāpat visu dienu Rīgas pilī būs skatāmas slaidrādes ar Neatkarības kara kauju un karavīru ikdienas ainām, kā arī kara postījumu un piemiņas vietu iemūžinājumiem. Pils kapelā tiks demonstrēta slaidrāde “Neatkarības kara postījumi, piemiņas vietas”, bet 4. stāvā – slaidrāde par Neatkarības karu. 17.00 un 18.00 ikviens Rīgas pils apmeklētājs tiks aicināts klausīties patriotiskas dziesmas jauniešu kora “Balsis” un Banku augstskolas jauktā kora “Monēta” izpildījumā, un dziedāt tās visiem kopā.
Uzmanību aicināsim pievērst arī nesen restaurētajai Rīgas pilij kā daudzu nozīmīgu vēstures pavērsienu lieciniecei un dalībniecei – to palīdzēs apskates punktu maršruts, kas veicams individuāli gan ar navigācijas bukleta, gan aplikācijas palīdzību. Par Rīgas pils vēsturi stāsta arī divas pilī skatāmās izstādes: “Pazaudēts un atrasts” un “Toreiz un tagad”.
Tradīciju šajā dienā izstādīt unikālo – Latvijā vienīgo zināmo Lāčplēša Kara ordeņa pilno komplektu, kas piederējis Latvijas armijas ģenerālim Jānim Balodim (1882–1965), Latvijas Nacionālais vēstures muzejs aizsāka Trešās Atmodas laikā 1988. gadā, un tā ne reizi nav pārtraukta.
Foto Roberts Kalniņš, LNVM
1919. gada novembrī Daugavas krastos izšķīrās gadu iepriekš 18. novembrī proklamētās Latvijas Republikas liktenis. Kauju laikā būtiski cieta arī Rīgas pils un tās Svētā Gara tornis – pilij pēc bermontiešu apšaudēm bija stipri bojāts jumts, Daugavas pusē izsisti visi logi, saspridzināti vēsturiskie mūri.
Latvijas armijas uzvara Rīgā 1919. gada 11. novembrī pār Bermonta karaspēku kļuva ne tikai par pagrieziena punktu Latvijas Neatkarības karā, bet arī simboliski iezīmēja pirmā militārā apbalvojuma – Lāčplēša Kara ordeņa – dibināšanas dienu. Lāčplēša Kara ordenis ir augstākais militārais apbalvojums Latvijas Republikā.
Latvijas Neatkarības kara laikā Latvijas valstiskuma ideja tika aizstāvēta ar militāriem un diplomātiskiem līdzekļiem un Latvijas vārds kļuva par latviešu tautu vienojošu ideālu. Latvijas armijas uzvara konsolidēja tālaika sabiedrības vairākumu un kļuva par būtisku atsauces punktu vēsturiskās atmiņas veidošanā pēckara gados.
Gan 11., gan 18. novembri Latvijas Nacionālais vēstures muzejs jau tradicionāli atzīmē kopā ar Latvijas sabiedrību, valsts svētkos apmeklētājiem piedāvājot īpašu un pacilājošu programmu.
Daudzveidīgu audiovizuālo saturu muzejs piedāvā arī digitālajā vidē, dažādos ierakstos atklājot Lāčplēša dienas nozīmi, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru dzīvesstāstus, tā laika norises un gaisotni, Latvijas Neatkarības kara gaitu. Virtuāli var iepazīt Bermontiādes norises vietas Rīgā, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru dzīvesstāstus, izzināt ordeņa tapšanas vēsturi.
- Iepriekš minētie un sekojošie digitālā satura piedāvājumi apkopoti saitē šeit.
Ģimenes eMuzejs aicina iesaistīt pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērnus sava ordeņa un auto tapšanā, lietojot krāsojamās lapas "Izkrāso Lāčplēša Kara ordeni!", "Izkrāso bruņu automobili "Lāčplēsis"!" un "Izkrāso ordeņus!" Plaša vizuālā informācija Lāčplēša dienas sakarā rodama Latvijas vēstures fotopanorāmā "Gadsimta albums“, kur iespējams skatīt, kā Lāčplēša dienu svinēja 1920. gados un mūsdienās, uzzināt par Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru likteņiem stāstos un fotogrāfijās, pievienot savas dzimtas vēsturē nozīmīgus attēlus (tas viegli un ērti darāms šeit – https://emuzejs.lnvm.lv/albums). Virtuālajā izstādē "Sarkanbaltsarkanā karoga pacelšana Rīgas pils Svētā Gara tornī" iespējams aplūkot fotogrāfijas, kas stāsta par šo būtisko notikumu 1988. gada 11. novembrī. Valsts simbola pacelšana pils tornī kļuva par nozīmīgu pagrieziena punktu Atmodas notikumos – arī citviet Latvijā atkal sāka izmantot sarkanbaltsarkano karogu, un šajā dienā, svinot Lāčplēša dienu, aizsākās tradīcija novietot svecītes pie Rīgas pils mūriem.
Muzeja veikalā iegādājama LNVM vēsturnieku radīta grāmata “Par Latviju. Lāčplēša Kara ordenis, tā kavalieri un Lāčplēša diena”, ko pirms dažiem gadiem klajā laida izdevniecība “Latvijas Mediji”.
Norises vieta: LNVM Rīgas pilī, Pils laukumā 3, Rīgā.
Ieeja muzejā visu dienu un visās norisēs – bez maksas. Drošības nolūkos muzejs var ierobežot apmeklētāju skaitu.
Kontaktpersona: Astrīda Burbicka, LNVM Izglītības un komunikācijas departamenta vadītāja, e-pasts: astrida.burbicka@lnvm.lv
LATVIJAS NACIONĀLAIS VĒSTURES MUZEJS (LNVM)
ir trešais vecākais muzejs Latvijā un vienīgais Latvijas vēstures muzejs pasaulē. LNVM ir kļuvis par lielāko latviešu tautas muzejisko vērtību krātuvi – tā kolekcijās ir vairāk nekā miljons priekšmetu: arheoloģiskajos izrakumos iegūtas senlietas, rotu un monētu depozīti, tautastērpi, tradicionālie darbarīki, tautas lietišķās mākslas darinājumi, sadzīves priekšmeti, fotogrāfijas, dokumenti, kartes, gravīras, gleznas un citas Latvijas vēstures liecības.
Muzeja misija ir Latvijas valsts un tautas interesēs vākt, saglabāt, pētīt un popularizēt Latvijas un pasaules garīgās un materiālās kultūras liecības no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām, kam ir arheoloģijas, etnogrāfijas, numismātikas, vēstures vai mākslas vēstures nozīme.
Muzeja kolekciju pirmsākumi datējami ar 1869. gadā nodibināto Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisiju un tās sākto etnogrāfisko vērtību vākšanu, kas rezultējās Latviešu muzejā. 1920. gada februārī to pārņēma jaunā Latvijas valsts, lai turpinātu attīstīt kā nacionāla mēroga kultūras un atmiņas institūciju ar nosaukumu Latvijas Etnogrāfiskais muzejs, ko 1924. gadā pārdēvēja par Valsts Vēsturisko muzeju.
Kopš 1920. gada muzejs atradies Rīgas pilī, izņemot laikposmu no 2013. līdz 2024. gadam, kad tika renovētas pils telpas. Muzejs atgriezies Rīgas pilī, bet tā krājums, administrācija un speciālisti izvietoti Muzeju krātuvē Pulka ielā 8.
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs ir nozīmīgs pētnieciskais centrs un aktīvs Latvijas vēstures un kultūras popularizētājs. Muzeju raksturo liela krājuma, pētniecības tēmu, izstāžu un izglītības programmu daudzveidība – tas veic pētniecisko darbu, organizē konferences un seminārus, veido ceļojošās izstādes, sadarbojas ar Latvijas skolām, iestādēm, izdod rakstu krājumus un citas publikācijas. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja nodaļas ir Dauderi un Tautas frontes muzejs
