7. decembrī plkst. 18.00 JVLMA Lielajā zālē izskanēs pianistes Diānas Zandbergas solokoncerts "Patiesība".
Koncertprogrammā "Patiesība" iekļautas Imanta Zemzara filozofiskās miniatūras "Patiesība I" un "Patiesība II", kuras iezīmē ceļu no jaunības cerībām un ideālisma līdz to zudumam pusmūža krustcelēs. Savukārt svinīgi virtuozajām, Latvijas konservatorijas klavierspēles pedagogiem veltītajām Jāzepa Vītola Variācijām-portrejām Dr. art. Diāna Zandberga ir veltījusi nodaļu savā monogrāfijā par latviešu profesionālās klavierspēles vēsturi.
Īpaši jāizceļ Paula Dambja jaundarbs Sestā klaviersonāte, kuras pamatā ir Nīcas garā sauciena četru skaņu intonācijas un arhetipiskais modelis. Sonātes daļu moto saistīti ar Andreja Eglīša dzeju:
I. Zvaigžņu tumsā klusums runā
II. Dun zvans, kam savas dziesmas devu
III. Latvija – Tu gars mums, ne pelni!
Pieminot ungāru klaviermākslas ģēnija Ferenca Lista 210. jubileju, koncerta otrajā daļā skanēs monumentālā Sonāte siminorā – viena no romantiskās klaviermūzikas augstākajām virsotnēm. Tās pamatā motīvs, kas līdzīgi kā Sfinksa sevī ietver visdziļākos noslēpumus un pārveidojas, izpaužot pretmetu: labā un ļaunā, dievišķā un dēmoniskā sadursmes. Sonāti ievadīs Lista veltījums Riharda Vāgnera piemiņai Venēcija, bet koncertu noslēgs transkripcija Vāgnera operas Tristans un Izolde noslēguma skatam Izoldes mīlasnāve.
Koncertu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds. Biļetes TIKAI iepriekšpārdošanā Biļešu paradīzes kasēs www.bilesuparadize.lv. Biļetes cena – € 5
IEEJA AR DERĪGU COVID-19 SERTIFIKĀTU (kas apstiprina faktu par vakcināciju vai pārslimošanu) UN PERSONU APLIECINOŠU DOKUMENTU. Koncerta laikā jāvalkā sejas maska.
Pianiste, kuras pirkstos ir uguns – tā par Diānu Zandbergu rakstīja Spānijas laikraksts La Vanguardia.
Diāna Zandberga mācījusies Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolā un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (JVLMA) pie profesora Jura Kalnciema. No 2000. līdz 2004. gadam zināšanas papildināja Eiropas Mūzikas akadēmijā Erbā (Itālija) pie leģendārā pianista Lazara Bermana, bet no 2004. līdz 2008. gadam – Granadosa-Maršala akadēmijā Barselonā (Spānija) pie pasaulslavenās pianistes Alisijas de Laročas.
Pēc maģistra studijām JVLMA sekoja studijas doktorantūrā pie profesoriem Jeļenas Ļebedevas un Sergeja Osokina, 2014. gadā iegūstot mākslas zinātņu doktores grādu par promocijas darbu Klavierfaktūras vēsturiski stilistiskā attīstība un tās izpausme latviešu mūzikā.
Kopš 1996. gada Diāna Zandberga aktīvi koncertē – ir uzstājusies Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Somijā, Krievijā, Francijā, Slovākijā, Spānijā, Bulgārijā, Rumānijā, Polijā, Nīderlandē, Vācijā, Itālijā, Ungārijā, Kubā un Amerikas Savienotajās Valstīs. Viņa atskaņo gan solo, gan kamermūzikas programmas, ir sniegusi koncertus kā soliste ar Šumenas simfonisko orķestri Bulgārijā (diriģents Staņislavs Uševs), Katalonijas simfonisko orķestri Palau de la Musica Catalana Barselonā, (diriģents Uve Munds), Krievijas Valsts simfonisko orķestri Klasika Sanktpēterburgā (diriģents Aleksandrs Kantorovs), Bakau filharmonijas simfonisko orķestri (diriģents Frančesko Atardi) Rumānijā, kā arī prestižajā koncertciklā Serate Musicali Milānā.
Pianiste pirmatskaņojusi vairākus desmitus dažādu komponistu klavierdarbu. Viņas spēle ieskaņota albumos Transkripcijas (2003), Sapņi par Spāniju (2011), Veltījums Lista divsimtgadei (2012), Ungāru un latviešu klavierainavas (2013), Daces Aperānes klaviermūzika Skaņas un atskaņas (Skani, 2015), Imanta Zemzara klaviermūzika Kāda cita Ceļiniekfantāzija (Skani, 2021).
2020. gadā izdevniecībā Musica Baltica klajā nāca Diānas Zandbergas monogrāfija Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Klavieru katedra (1919–2019).
Diāna Zandberga ir JVLMA Profesionālās doktora studiju programmas direktore, Klavieru katedras mācībspēks un Latvijas Klavieru skolotāju asociācijas valdes locekle.
www.dianazandberga.com
