14. novembrī plkst. 18.00 Žaņa Lipkes memoriāls Ķīpsalā aicina apmeklēt bezmaksas pasākumu “Dzīvā bibliotēka III”, kurā uz sarunām par drosmi piedalīsies rakstnieki Inese Zandere, Aivars Kļavis un dzejnieks Guntars Godiņš.
Šajā tikšanās reizē "dzīvās grāmatas" ir cilvēki, kuri cenzūras apstākļos 1980. gadu izskaņā paplašināja rakstītā vārda brīvības robežas.
Inese Zandere pastāstīs par to, ko Atmodas gados nozīmēja bērnu avīze “Pionieris“, kas beidzot attaisnoja savu nosaukumu un pirmā publicēja rakstu par Latvijas karoga vēsturi - tā autors bija akadēmiķis Jānis Stradiņš. „Pionieri“, kas pēc tam pārtapa par „LaBA“ - „Latvijas Bērnu Avīze“, Interfrontes kongresā no tribīnes sauca par fašistu izdevumu un notika vēsturiska tiesas prāva, kurā tika spriests, vai avīzē publicētā galda spēle par Latvijas vēsturi māca bērniem patiesību.
Žurnāls AVOTS iznāca no 1987 - 1992. gadam un bija gan literatūras, gan publicistikas, gan kino, gan mākslas žurnāls, kura redaktors bija Aivars Kļavis. Pirms gada iznāca viņa atmiņu krājums "Avota laiks". Literatūras nodaļas vadītājs tolaik bija dzejnieks un tulkotājs Guntars Godiņš.
No aizliegtās literatūras vislielāko rezonansi žurnāla lasītājos radīja Džordža Orvela "Dzīvnieku fermas" nodrukāšana, līdzās tai "Avots" iepazīstināja ar tādiem rakstniekiem kā Kafka, Kokto, Nīče, Bekets, Selindžers, Brodskis, Tarkovskis, Nabokovs un citiem, publicēja latviešu trimdas autoru darbus, arī Ojāra Vācieša nekur nepublicēto, savulaik aizliegto poēmu "Vadoņa augšāmcelšanās" un ļoti daudzus citus tolaik sensacionālus materiālus.
- Cik sarežģīts bija žurnāla veidošanas process pastāvošās padomju cenzūras apstākļos?
- Kā bija iespējama žurnāla pastāvēšana, kurā vienā no mākslas darbiem redzams Ļeņins peļu slazdā ar izplūdušām smadzenēm?
- Kā vēlīnā padomju laikā žurnālā, kas iznāk vismaz 100 000 tirāžā, varēja apšaubīt Gagarina lidojumu kosmosā un rakstīt par čekistu noziegumiem?
Leģendārais žurnāls "Avots" savulaik latviešos radīja vēlmi būt brīviem, tā intervijā Latvijas Radio atzina filozofs Ilmārs Šlāpins, kuram žurnālu "Avots", pa vienai lapiņai vien, vēstulēs māte sūtīja uz dienesta vietu Afganistānā. Redaktors Aivars Kļavis raksta, ka "Avota" galvenā vērtība bija nevis kādi atsevišķie raksti, bet žurnāls kopumā, kas Padomju Latvijas cilvēkiem piedāvāja absolūti citu skatījumu un citu filozofiju.
“Dzīvā bibliotēka” muzejā ir drosmes stāsti mūsu kopīgajai nākotnei, atmiņas par laikiem, kad cilvēkiem bija dūša darīt kaut ko jaunu un savu!
“Dažādas atmiņas – kopīga nākotne” ir Gētes institūta projekts, kas tiek īstenots kā daļa no visaptveroša pasākumu kopuma ar VFR Ārlietu ministrijas mērķfinansējumu no 2022. gada budžeta papildinājuma Krievijas agresīvā kara Ukrainā seku mīkstināšanai.
Vairāk informācijas: Lolita Tomsone, info@lipke.lv
