17. aprīlī plkst. 19.00 VEF kultūras pilī notiks Artura Maskata operas «Valentīna» pirmizrāde Operetes teātrī Sonoras Vaices režijā.
Starptautiski pazīstamā latviešu komponista Artura Maskata pirmās operas «Valentīna» pasaules pirmizrāde notika 2014. gadā, kļūstot par vienu no nozīmīgākajiem Rīgas – Eiropas kultūras galvaspilsētas 2014. – kultūras programmas notikumiem. Operas libretu veidojis Arturs Maskats un dzejniece Liāna Langa pēc Valentīnas Freimanes autobiogāfiskā romāna «Ardievu, Atlantīda!» (2010) motīviem.
Pārņemot Eiropas Savienības padomes prezidentūru, opera "Valentīna" tika iekļauta Latvijas publiskās diplomātijas un kultūras programmā. «Valentīna» joprojām ir viens no īpašajiem notikumiem, kas aizvien tiek pieminēts Latvijas-Vācijas kultūras attiecībās un diplomātu aprindās.
Operetes teātra iestudējumā operas materiāls transformēts multimediālā monooperas formātā. Tā stāsta par Latvijas kultūras leģendu – kinozinātnieci Valentīnu Freimani (1922.-2018.), sievieti, caur kuras likteni "izgājušas" tēmas, kas ir viņas dzīves atspoguļojums un vienlaikus aptver arī daudz dziļāku apjomu, uzzīmē laikmetu.
Operdīva Sonora Vaice jaunradīs Valentīnas dzīves un mīlas stāstu sarežģītā sociālpolitiskā laika nogrieznī. Valentīna ir daudz piedzīvojusi un pārdzīvojusi, tomēr tikusi visam pāri, spējot saglabāt siltu, vitālu un asprātīgu cilvēcisko būtību. Pārsteidzoši, ka viņa savām acīm nav redzējusi nekādas šausmas, kā viņa pati paudusi, tās viņai it kā tikai slīdējušas garām, ja neskaita uzlidojumus, ko piedzīvoja, uzturēdamās namu augšējos dzīvokļos: citi bija pagrabos, bet viņa – tuvāk debesīm, kā pati pēc tam teica. Geto briesmu skati viņai gāja secen. Opera atspoguļo ne tikai viņas personiskos piedzīvojumus un ģimenes sāgu, bet arī laikmetu kopumā.
«Valentīnas Freimanes dzīve bija milzīgs VĒRTĪBU un CILVĒCĪBAS – APZIŅAS vai NEapziņas kopums. Ja mēs vairāk iedziļinātos un izprastu šādu dzīvesgudru personību pārdzīvoto, pasaulē beigtos kari,» – uzskata izrādes režisore Sonora Vaice.
«Biju gandarīta uzzinot, ka notiks Artura Maskata operas «Valentīna» jaunuzvedums augstas raudzes profesionāļu izpildījumā un ar nepacietību gaidu pirmizrādi 17. aprīlī. Operā aplūkotie notikumi ļauj paskatīsies uz cilvēkiem lielu krīžu laikā. Arī šobrīd kara laiks Ukrainā apliecina dziļu krīzi rietumu pasaulē, kurā mums katram atvēlēta sava loma, tādēļ uzskatu, ka opera «Valentīna» ir aktuāla un veicinās refleksiju par būtisko,» uzskata libreta autore Liāna Langa.
Valentīnas Freimanes bērnība ritējusi starp Rīgu un Berlīni, kur viņas tēvs bija UFA kinostudijas jurists, bet māte – apburoša sabiedrības dāma, ap kuru pulcējas tā laika kino pasaules zieds. Pēc atgriešanās Rīgā inteliģento ebreju ģimeni pārsteidza masveida genocīds, kurā gāja bojā gan Valentīnas vecāki, gan vīrs, bet Valentīna slēpās līdz pat kara beigām. Ārkārtīgi nozīmīga izrādē ir mīlestības tēma, kas Valentīnas Freimanes liktenī ir spēlējusi nozīmīgu lomu, ar viņas brīnumaino izglābšanos, ļaujot izturēt līdz galam.
Multimediju māksliniece Ineta Sipunova iestudējumam veido apjomīgu multimediju materiālu. Tie ir gan filmēti video, gan studijā ierakstīti audio, kuros piedalījušies arī: Ģirts Ķesteris, Zigurds Neimanis, Egils Melbārdis, Kārlis Rūtentāls, Aivars Krancmanis, Gidons Grīnbergs, Henrijs Kozlovskis, stepa dejas meistars un skolas attīstītājs Māris Pūris, kā arī: Iveta Apine, Agnese Pauniņa, Dace Strautmane, Inga Martinsone, Rūdolfs Bacāns, Vitālijs Stankevičs, Pēteris Vaickovskis. «Kopā ar manu mīļo radošo komandu, atklāsim savu Valentīnas Freimanes dzīves versiju mūzikā un multimedijos,» par ieceri stāsta Sonora Vaice.
Operdīva Sonora Vaice (soprāns), mūziķi-aktieri: Gidons Grīnbergs (vijole), Inita Āboliņa (akordeons) un Māris Žagars (klavieres). Režisore Sonora Vaice, horeogrāfe Ieva Kemlere, kostīmu māksliniece Antra Hanna Elerta («Cinnamon»), multimediju māksliniece-scenogrāfe Ineta Sipunova, stepa dejas treneris-konsultants Māris Pūris.
Audio un video ierakstos būs redzami arī aktieri: Ģirts Ķesteris, Egils Melbārdis, Kārlis Rūtentāls, Zigurds Neimanis, Aivars Krancmanis, Māris Pūris, Henrijs Kozlovskis u.c. Producente Agija Ozoliņa-Kozlovska.
Iestudējums top ar VKKF un Rīgas valstspilsētas pašvaldības atbalstu.
BIĻETES - www.bilesuparadize.lv
Vairāk informācijas: facebook.com/OperetesTeatris, operetesteatris.lv
