Piektdien, 3. decembrī, plkst. 19.00 Lielajā ģildē un sestdien, 4. decembrī, plkst. 18.00 Latgales vēstniecībā GORS diriģents Normunds Šnē un Sinfonietta Rīga klausītājus aicina uz koncertu “Bēthovens, Vasks un Auznieka Koncerts elektriskajai ģitārai”.
Programmā cits citam blakus likti trīs neatkarīgi muzikāli universi: dižā vācu klasiķa Ludviga van Bēthovena Latvijā reti atskaņotās “Lielās fūgas” pārlikums stīgu orķestrim, Pētera Vaska vitāli enerģiskais opuss “Musica Appasionata” un pirmatskaņojums — Krista Auznieka Koncerts elektriskajai ģitārai un orķestrim “Apvārsnis kamolā”, kur solistes godā latviešu publikas priekšā stāsies Amerikas koncertmākslinieku ģildes konkursa laureāte, virtuozā un kritiķu apdziedātā korejiešu izcelsmes ģitāriste Dži Dži (Ji Ji).
Lai arī var droši apgalvot, ka Sinfonietta Rīga kārtējā koncertprogrammā ikviens no trīs tajā pārstāvētajiem komponistiem ir neatkārtojama un tāpēc vienlīdzīga muzikālā dominante, tomēr jo īpaši Latvijā tiek gaidīts Krista Auznieka jaundarba “Apvārsnis kamolā” pirmatskaņojums. Pie klausītājiem Rīgā un Rēzeknē tas nonāks vien ar trešo piegājienu.
Lielās Mūzikas balvas ieguvējs Krists Auznieks nule slavas laurus plūcis 67. starptautiskajā Rostrum komponistu konkursā. Žūrijas vērtējumam tika piedāvāts šovasar “Hanzas peronā” laikmetīgās kamerorperas “Tagadne. Time Present” pirmizrādes programmā iekļautais opuss Are One. Tāpat kā “Uguns un Roze”, kas pirms trim gadiem Auzniekam nodrošināja Lielās Mūzikas balvas statueti, arī unikālais “Hanzas Perona” projekts tapis ciešā sadarbībā ar Normunda Šnē vadīto kamerorķestri. Nu kārta pienākusi arī ilgi gaidītajam koncertam elektriskajai ģitārai.
Daloties sajūtās par skaņdarba poētisko vīziju, Auznieks teic: “Kad paveros apkārt, mana zeme un debesis saplūst taisnē: citkārt tās ir skaidri zilas un pieskaras mierpilnam okeānam, bet citreiz špaktelētas pienbaltas sienas, kas atduras daudzzīvokļu nama ceturtā stāva griestos. Ir reizes, kad apvārsnis ir tikai blāvā gaismā izplūdusi rakstāmgalda mala vai debesskrāpja piere, kas vēl tikai meklē debesis. Bet apvārsnis ir arī laiks, kurā satiekas vakardiena un rītdiena, bezgalīgi mazā punktā iespiežot tagadni. Manis paša stāsta līnija ir apvārsnis un es - kaut kur pa vidu - starp piedzimšanu un nāvi. Es atceros un atsaucos uz sākumu; es iedomājos un projecēju beigas. Apvārsnis ir tiklab mana individuālā griba kā pasaule, kurā esmu iemests, tās vēsture, gudrība un tās nezināšana; tās paradumi, vārds; tās lielā un mazā doma. Apvārsni paņemu rokās un satinu kamolā. Redzi? Cilvēks.”
Krists Auzenieks. Foto Ģirts Raģelis
Darbs pie kompozīcijas norisinājies, autoram nonākot ciešā saskarē ar vācu filozofa Hansa Georga Gādamera pētījuma “Patiesība un metode” idejām. Komentējot savas daiļrades un Gādamera teksta mijiedarbību, Auznieks pauž: “…teksts, kurš stāsta par nozīmes un izpratnes izmaiņām konteksta rezultātā, pats pamazām izmainīsies. Un, ja skaņdarbu sāk ar vienu izpratni par pašu izpratni, tad, līdz skaņdarba beigām, arī pabeidzot studēt “Patiesību un Metodi”, izpratne būs pavisam cita - gan par Gādamera tekstu, gan par “Apvārsni Kamolā””.
Rezumējot, Auznieks sniedz tēlainu skaņdarba semantiskā vēstījuma raksturojumu: “Ģitāras stīgas kā apvārsnis sapinas kamolā: tā arī cilvēka individuālā apziņa, pats Gādamers, kodolsprādziens, Lielais Sprādziens, visa Sākums un Gals. Orķestris ir šī sprādziena sekas, nākamība, pasaule, kaut kas lielāks par Vienu un par sevi.”
Ludviga van Bēthovena savulaik Vīnes publikas diezgan vēsi uzņemtā “Lielā fūga” patiesi novērtēta vien 20. gadsimta sākumā. Igors Stravinskis “lielās fūgas” kontekstā sajūsmināts paudis: “Šis opuss ir cauruncaur laikmetīgs un tāds tas paliks mūžam”. “Lielo fūgu” Bēthovens radījis mūža nogalē, laikā, kad tas jau pilnībā bija šķīries no dzirdes. Sākotnēji opuss tapis kā Trīspadsmitā stīgu kvarteta noslēdzošā, sestā daļa. Tomēr vairāki objektīvi iemesli lika komponistam izšķirties par fūgas atdalīšanu no oriģinālā darba – gan mūziķu un publikas nespējas dēļ uzvert šādu laikmeta avangardu, gan ar skaņdarba acīmredzamo nesaderību ar visumā stilistiski aprobēto kvarteta muzikālo vēstījumu. Publikas neizpratne gan Bēthovenu ne mirkli nav mulsinājusi – meistars “Lielo fūgu” uzskatījis par izcilu sava radošā gara sasniegumu. Koncertā izskanēs opusa pārlikums stīgu orķestrim.
Viens no tagadnes latviešu muzikālajiem pīlāriem, komponists Pēteris Vasks koncertprogrammā pārstāvēts ar četrdaļīgā Mūziku cikla trešo opusu – 2002. gadā tapušo skaņdarbu stīgu orķestrim “Musica Appassionata”. Cikla pirmais darbs “Musica Dolorosa” tapis 1983. gadā. Tas ir dziļi personiskais vēstījums, kurā atspoguļojas komponista pārdomas zaudējuma brīdī. Bija nepieciešami turpat 20 gadu, lai rētas tiktu dziedētas un skaņradis paustu apliecinājums dzīvībai, vitalitātei, gribai. Cikla ietvaros ietilpst arī 1996. gadā tapušais opouss “Musica Adventus” un 2015. gadā tapušais opuss “Musica Serena”.
“Musica Appasionata” ir viens no pazīstamākajiem autora sacerējumiem, Normunda Šnē vadībā to atskaņojuši Rīgas Kamermūziķi, diriģenta Andra Pogas vadībā to atskaņojis Latvijas Nacionālais Simfoniskais orķestris. Liepājas Simfoniskais orķestris diriģenta Atvara Lakstīgala vadībā skaņdarbu ierakstījis un izdevis mūzikas izdevniecības Wergo paspārnē 2015. gadā.
“…apdāvināta, jutekliska…žilbinoša” – tā virtuozā amerikāņu ģitāriste Dži Dži raksturota Kanādas laikraksta Calgary Herald slejās. Aizrautīgā, ar jaunatklājējas garu apveltītā māksliniece, pazīstama ar savām saturiski un stilistiski daudzveidīgajām programmām. Tajās virtozi apspēlēts gan klasiskais repertuārs un mūsdienu komponistu darbi, gan integrētas brīvas formas improvizācijas. Dži Dži vienlīdz komfortabli jūtas ar akustisko instrumentu, vienlaikus nevairās publiku žilbināt ekstravagantā elektriskās ģitāristes tēlā. Viņas pārliecinošā muzikalitāte, spilgtais skatuviskais tēls, jaunās mūzikas pirmatskaņojumi un programmu veidošanas stils, nodrošinājis Dži Dži stabilu 21. gadsimta mākslinieces reputāciju.
Viņas debiju kopā ar Kanzassitijas simfonisko orķestri ietekmīgais ASV vidienes medijs The Kansas City Star raksturo ar vārdiem - “gracioza un niansēta spēle” un turpat piemetina “... viņas sniegums bija izjusts, intīms, ievelkošs”.
Dži Dži regulāri sadarbojas ar jaunākās paaudzes komponistiem, citu starpā ar Geibrielu Smitu (Gabriella Smith), Kristu Auznieku, Gulli Bjernsonu (Gulli Björnsonu), Natāliju Dīterihu (Natalie Dietterich), Hilariju Paringtoni (Hillary Purrington), Evanu Čepmenu (Evan Chapman), Molliju Džoisu (Molly Joyce) un Polu Lanskiju (Paul Lansky), un ir vairāku šo skaņražu skaņdarbu pirmatskaņotāja.
Dži Dži kompozīcijai pievērsusies arī pati, savos skaņdarbos apvienojot daudzveidīgus elektroniskos medijus un akustisko mūziku. Kā rezidējošā komponiste viņa ir darbojusies Jēlas Repertuāra teātrī, Jēlas Kabarē un Jēlas Mākslas skolā. Festivāla The Darkness Sounding ietvaros Dži Dži savas kompozīcijas atskaņojusi Losandželosas Cilvēresursu mākslas galerijā. Dži Dži radošo rokrakstu ietekmē arī mākslinieces regulārā aizraušanās ar elektronisko deju mūziku, liekot viņas skaņu audeklos iemirdzēties happy hardcore un Berlīnes eksperimentālās elektronikas spilgtajām nokrāsām. Radošajā projektā NIGHT + DAY Dži Dži apvieno abas – koncertmākslinieces un dīdžejmākslinieces - identitātes.
Līdztekus solokarjerai Dzi Dži muzicē vairāku ansambļu sastāvos. Viņa koncertē kopā ar Latin Grammy laureātiem Cuarteto Latinoamericano, mecosoprānu Karlu Kanales (Carla Canales), Verona Quartet, Grammy nominanti, soprānu Molliju Neteri (Molly Netter) un Brasil Guitar Duo. Dži Dži aktīvi sadarbojas ar eksperimentālās mūzikas vienību Wild Up.
Kopš 2018. gada Dži Dži ieņem profesora asistenta amata vietu Arizonas Universitātes Mūzikas koledžā.
Biļetes uz koncertiem nopērkamas visās “Biļešu paradīzes” kasēs un internetā.
Koncerta reklāmas video
