Atzīmējot Eiropas dienu, 9. maijā plkst 19.00 Anglikāņu Sv. Pestītāja baznīcā, Rīgā, notiks Frānsisa Pulenka kantātes “Gloria” atskaņojums apvienojumā ar mūsdienu latviešu komponistu Aivara Kalēja, Ērika Ešenvalda un Imanta Kalniņa skaņdarbiem, kuru pamatā ir latviešu un pasaules dzejnieku - klasiķu vārsmas.
Cilvēka izvēles brīvība un prieks ir koncerta programmas vadmotīvs. Koncertā kopā muzicēs Jasmīnas koris, ērģelniece Līga Dejus, soprāns Marlēna Keine un flautists Mihails Marcinkēvičs. Diriģente - Vita Timermane. Koncertu organizē nodibinājums “Iedvesmas fonds” ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības atbalstu.
Šogad aprit 20 gadi, kopš Latvija pievienojās Eiropas Savienībai. Latvijas lēmums pirms divdesmit gadiem dalībai Eiropas Savienībā kā miera un stabilitātes telpā šodien tiek uztverts par pašsaprotamu.
Eiropas Savienības izveides iedvesmotāji – pretošanās kustību dalībnieki, parlamentārieši un juristi – bija daudzveidīgas personības, taču viņus vienoja kopīgs ideāls: vienota Eiropa, kurā valda miers un labklājība. Arī šodien Eiropas celmlaužu apņemšanās - Ir jāatgūstas un jāizvairās no līdzīgas drāmas atkārtošanās - skan aktuāli un diemžēl reāli.
Frānsiss Pulenks tiek uzskatīts par Eiropas Savienības izveides laikabiedru un jaunās pēckara Eiropas personības veidotāju. Pulenks bija arī franču pretošanās kustības dalībnieks, iestājās par brīvu, neatkarīgu un pašcieņas pilnu attieksmi pret ikvienu līdzbiedru. Pulenka mūzikā brīvdomība, neatkarība, kaislīga mīlestība uz mākslu apvienojas ar iekšējiem reliģiskiem pārdzīvojumiem, pretrunām un klasiskām vērtībām.
Sarakstīta 1960.gadā un pirmatskaņota 1961.gadā Bostonā (ASV), šodien Pulenka Gloria tiek uzskatīta par vienu no izcilākajiem viņa darbiem. Toreiz kritiķi gan grozīja galvas un smīkņāja par viņuprāt vieglprātīgu un pat necienīgu kanoniskā teksta lasījumu.. un kā nu ne - piemēram, Laudamus te daļai komponists iedvesmojās, vērojot dominikāņu mūkus spēlējam regbiju.
Savulaik Pulenka teiktais arī šodien skan mūsdienīgi: vienīgā iespēja izdzīvošanai ir - būt īstam un autentiskam, neatkarīgi no tā, vai esi kubists vai nē, abstrakcionists vai konkrētās mākslas pārstāvis, dodekafonists vai do-mi-sol-do atbalstītājs. Sliktākais ir vēlēties būt modē, ja šī mode tev neder.
Koncertā skanēs arī latviešu ērģelnieka un komponista Aivara Kalēja dziesmu cikls Bezvainības dziesmas ar angļu klasiķa Viljama Bleika dzeju. Aivars Kalējs: Bleika dzeja - tā ir neparasta pasaule: viņš bijis ne tikai brīnišķīgs dzejnieks, bet arī gleznotājs un vispār - neparasta personība, sava ceļa gājējs. Lai gan šis dzejas cikls vairāk domāts pieaugušajiem, tajā iezīmējas bērnu vienreizējā, tēlainā pasaule, neaizsargātība, vieglā ievainojamība, skaidrība un tīrība.
Divdesmit dinamisku pārmaiņu gadi Latvijas vēsturē bijuši gan labklājības un miera, gan sabiedrisko procesu pretrunu pilni, vienmēr pastāvot nepārtrauktai “jaunā un vecā” mijiedarbībai. Izaugusi jauna paaudze, kam Eiropas vērtības un kārtība liekas pašsaprotama. Šodienas trauksmainā situācija atgādina, ka Latvijas cilvēku ikdienas rīcībai jābūt Eiropas vērtībās balstītām, lai Latvija, Eiropa un pasaule kļūtu drošāka un saliedētāka.
