VSIA “Latvijas Koncerti” aicina uz festivāla “Eiropas Ziemassvētki” atklāšanas koncertu, reizē pasaules pirmatskaņojumu lielformāta darbam – “Jubilejas mesa”, ko radījuši tādi latviešu komponisti kā Arturs Maskats, Juris Karlsons, Andris Dzenītis, Ēriks Ešenvalds, Pēteris Vasks un Andrejs Selickis. Pirmatskaņojums notiks šī gada 2.decembrī Rīgas Domā.
Koncertā uzstāsies “Latvijas Radio koris”, valsts kamerorķestris “Sinfonietta Rīga”, diriģents Sigvards Kļava, soprāns Agnese Pauniņa, ērģelnieks Aigars Reinis.
Sākotnēji “Jubilejas mesas” atskaņojumam 2020. gada rudenī bija jākļūst par Latvijas Radio kora 80 gadu jubilejas kulmināciju, taču pandēmija, kas mainīja visas pasaules lietu kārtību, rediģēja šo ieceri, un beidzot Jubilejas mesa piedzīvos savu pirmatskaņojumu 2022. gada festivāla “Eiropas Ziemassvētki” atklāšanā.
Sigvards Kļava par šo opusu stāsta: “Kora 80 gadu dzimšanas dienai paredzējām iestudēt mesu, kas komponēta un veidota pēc principa, kādu izmantoja 19. gs. nošu izdevniecība “Casa Ricordi”. Pēc Džuzepes Verdi ierosinājuma Tito Rikordi pasūtināja 19. gadsimta beigu vadošajiem komponistiem pa vienai rekviēma daļai par godu Džoakīno Rosīni nāves pirmajai gadadienai. Slavenākais komponists šajā sarakstā, protams, bija Džuzepe Verdi, kurš rakstīja pēdējo daļu “Libera me”, kura vēlāk pārauga ģeniālajā Rekviēmā. Otrreiz šādu principu 1998.gadā izmantojis leģendārais vācu diriģents Helmūts Rillings, rosinot izcilus 20. gs. beigu komponistus no visas pasaules komponēt “Pasiju 2000” (Passion 2000) Eiropas Mūzikas festivālam Štutgartē. Tā tapa “Deus Passus” (Volfgangs Rīms), “Svētā Jāņa pasija” (Sofija Gubaiduļina), “La Pasión según San Marcos” (Osvaldo Golihovs) un “Water Passion after Saint Matthew” (Taņs Duņs). “Latvijas Radio korim” radās iecere radīt ko pretēju, bet pēc līdzīga principa – “Jubilejas mesu”, kurā tiktu iekļauti gan latviešu komponistu jau radīti skaņdarbi, gan pasūtināti jaundarbi, kas kļūs par šī lielformāta darba daļu. Jau iepriekš sacerēti bija Pētera Vaska (“Agnus Dei”) un Artura Maskata (“Kyrie”) opusi, bet jaunas mesas daļas komponējuši Andris Dzenītis (“Credo”), Ēriks Ešenvalds (“Sanctus Benedictus”) un Juris Karlsons (“Gloria”). Mesa noslēgsies ar Andreja Selicka radīto “Debesu Latvija”. Skaņdarbs iecerēts korim, stīgu orķestrim, perkusijām un ērģelēm.”
Festivāla “Eiropas Ziemassvētki” ietvaros būs dzirdami dažādi koncerti:
9. decembrī “Lielajā ģildē” būs klausāma koncertprogramma “Mocarts, Bahs un skaistākās Hendeļa operārijas”, ko izpildīs kontrtenors Bedžuns Meta un valsts kamerorķestris “Sinfonietta Rīga” diriģenta Normunda Šnē vadībā. Koncertprogrammā skanēs Johana Kristiāna Baha, Georga Frīdriha Hendeļa un Volfganga Amadeja Mocarta skaņdarbi. Bedžuns Meta ir viens no visizsmalcinātākajiem un muzikāli apdāvinātākajiem mūsdienu kontrtenoriem, patstāvīgs viesis pasaules lielākajos opernamos un koncertzālēs.
11. decembrī “Lielajā ģildē” uz skatuves būs dzirdams izcilais latviešu pianists Georgijs Osokins - jaunākais no Osokinu dinastijas pianistiem, kas sevis radītajā mūzikas telpā aicina ar dziļumu, nopietnu pieeju mākslai un interpretācijām ar patiesīguma svaru. Savam solokoncertam “Lielajā Ģildē” pianists blakus licis divus gara milžus – Johanu Sebastiānu Bahu un taustiņu aristokrātu, ģeniālo romantiķi Frideriku Šopēnu.
17. decembrī “Spīķeru koncertzālē” uzstāsies čelliste Guna Šnē un pianiste Agnese Egliņa, kas šoreiz apvienojušās koncertprogrammā “Rosīni, Vasks un Brāmss”, pievēršoties tieši čella un klavieru dueta repertuāra radošai izzināšanai. Kopā viņas aicina ieklausīties opermūzikas meistara Džoakīno Rosīni sentimentāli elēģiskajā opusā “Une larme” jeb “Asara”, čehu skaņraža Bohuslava Martinū virtuozajās variācijās par slavenā itālieša iezīmīgo opermelodiju. Līdzās šim cieņpilnajam veltījumam likta arī romantiķa Johannesa Brāmsa kamermūzikas šedevra auras apvītā monumentālā “Sonāte čellam un klavierēm Famažorā”, kā arī nepelnīti reti atskaņotā Pētera Vaska pirms teju pusgadsimta komponētā “Partita” čellam un klavierēm.
20. decembrī “Spīķeru koncertzālē” izskanēs koncertprogramma “Ziemassvētku džezs”, kurā uzstāsies dziedātāja Rūta Dūduma-Ķirse kopā ar Laura Amantova džeza kvartetu. Programmā būs dzirdami spilgti un tēlaini, interesanti un oriģināli Laura Amantova un Viktora Ritova veidotie latviešu tautasdziesmu aranžējumi, kopā ar pasaulē labi zināmām Ziemassvētku džeza melodijām, kuru atskaņojumos īpašu krāsu piešķirs samtainā Rūtas Dūdumas-Ķirses balss.
29. decembrī Torņkalna baznīcā festivālu noslēgs Johana Sebastiāna Baha “Ziemassvētku oratorija”, kas ir kļuvusi par neatņemamu Ziemassvētku laika tradīciju ne tikai Latvijā, bet arī daudzās Eiropas koncertzālēs un baznīcās. Koncertā piedalīsies soprāns Elīna Šimkus, mecosoprāns Doroteja Bīnerte, tenors Nikolass Malrojs, baritons Pauls Putniņš, “Latvijas Radio koris”, valsts kamerorķestris “Sinfonietta Rīga” un diriģents Kaspars Putniņš. Koncertā skanēs oratorijas 1.,2. un 3.daļa.
Biļetes ir iespējams iegādāties „Biļešu paradīze“ kasēs un internetā.
Festivāla „Eiropas Ziemassvētki“ interneta mājas lapa www.eiropasziemassvetki.lv.
Informāciju sagatavoja: Ieva Mora, VISA “Latvijas Koncerti” sabiedrisko attiecību speciāliste, tālrunis: 26409474, e-pasts: Ieva.Mora@latvijaskoncerti.lv.
