No 2023. gada 28. februāra līdz 2024. gada 27. janvārim Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā (Elizabetes ielā 57a, dz. 26, Rīgā) norisināsies izstāde “Iekšējie dialogi. Aleksandras Beļcovas dienasgrāmatas un vēstules”.
Pēdējā Aleksandras Beļcovas (1892–1981) darbu izstāde notika 2019. gadā Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, piedāvājot līdz šim plašāko gleznotājas daiļrades retrospekciju. Pēc daudzu apmeklētāju viedokļa, viena no interesantākajām ekspozīcijas sadaļām bija citāti no Aleksandras Beļcovas dienasgrāmatām un sarakstes. 2022. gada traģiskie politiskie notikumi piešķir īpatnēju skanējumu un aktualitāti gan tam, ko māksliniece rakstīja, gan faktiem no viņas biogrāfijas.
Aleksandra Beļcova pēc izcelsmes bijusi pusukrainiete, pusbaltkrieviete, taču anketās vienmēr norādīja tautību “krieviete” – tolaik neviens domāja, ka šīm detaļām ir kāda nozīme. Viņa piedzimusi un pavadīja savu bērnību, jaunību Čerņigovas guberņā, bet pēc PSRS izveidošanas teritoriālu reformu rezultātā un līdz mūsdienām šīs ukraiņu zemes Brjanskas novada sastāvā atrodas Krievijas robežās.
Aleksandra Beļcova atbrauca uz Latviju savas laimes meklējumos, atbildot uz drauga, nākamā vīra, Romana Sutas aicinājumu. Mākslinieces vēstulēs un dienasgrāmatās atklājas viņas emigrantes pieredze, privātās dzīves peripetijas, sievietes likteņa grūtības sarežģītajās, traumatiskajās attiecībās ar dzīvesbiedru, atbalsojās arī 20. gadsimta atnestās brāzmainās, skarbās pārmaiņas. Cik daudz rūgtuma, vilšanās nojaušamas Beļcovas dienasgrāmatas ierakstā, kas tapa dažas nedēļas pēc pirmās padomju okupācijas 1940. gadā: “tie vairs nav tie paši krievi…”. Šo frāzi viņa rakstīja, domājams, atsaucot atmiņā dzīvi Sanktpēterburgā un savā dzimtenē gadsimta sākumā.
70. gados dzejnieks Māris Čaklais, fascinēts ar Aleksandras Beļcovas personību, intervēja mākslinieci par viņas dzīvi (ieraksts nav saglabājies), un tā radās ideja izveidot grāmatu ar Aleksandras memuāriem un Māra Čaklā dzeju. Paralēli tapa akvareļu cikls, kurā gleznotāja iemūžināja savas biogrāfijas nozīmīgākus notikumus. Viņas bērnība, latviešu mākslinieku ierašanās Penzā 1915. gadā, meitas piedzimšana Parīzes klosterī, pastaigas ar zīdaini klēpī pa Francijas galvaspilsētas ielām, ceļojums zemnieku ratos uz Rīgu no “Kurzemes katla” Otrā pasaules kara beigās, vēlāk – padomju laika radošās bohēmas ainas. Šo zīmējumu attēlus muzejs piedāvā apskatei pirmo reizi.
Izstādē eksponētas Aleksandras Beļcovas fotogrāfijas, dokumenti, pieraksti un mazāk zināmie mākslas darbi no Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja krājuma, mākslas centra Zuzeum un privātkolekcijām. Tāpat apmeklētāji varēs noskatīties 1972. gada video hronikas ierakstu ar mākslinieces 80 gadu jubilejas svinībām no Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva.
Izstādes kuratore: Dr. art. Nataļja Jevsejeva, Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja vadītāja / Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs / Rīga, Elizabetes iela 57a, dz. 26, 5. stāvs
DARBA LAIKS:
Trešdienās, ceturtdienās, piektdienās, sestdienās 11.00–18.00, kase 11.00–17.45
Otrdienās 11.00–19.00, kase 11.00–18.45
Svētdienās, pirmdienās slēgts. Muzejs ir slēgts oficiālajās svētku dienās: 1. janvārī, Lielajā Piektdienā, Lieldienās, Līgo un Jāņu dienās (23.–24. jūnijā), Ziemassvētkos (25.–26. decembrī), 31. decembrī.
BIĻEŠU CENAS: NB! (ar šo biļeti ir iespējams apskatīt visu muzeju)
Apmeklētājiem grupā, kurā ir vismaz 10 personas (neieskaitot grupas vadītāju – pedagogu vai gidu), piemēro 20% atlaidi. Grupas vadītājam ieeja bez maksas.
Pieaugušie: 2,00 EUR
Studenti, pensionāri:1,00 EUR
Skolēni: 0,50 EUR
Ģimenes biļete (1–2 pieaugušie ar 1–4 bērniem vai viena daudzbērnu ģimene): 2,50–4,00 EUR
Gada biļetes īpašniekiem izstādes apskate bez maksas.
Preses materiālu sagatavoja: Nataļja Sujunšalijeva, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Preses centra vadītāja
Aleksandra Beļcova. No cikla “Atmiņas par Dienvidfranciju”. 20. gs. 70. gadu 1. puse. Skaidu plate, akvarelis, guaša. SBM kolekcija. Publicitātes foto
