Svētdien, 3. martā, Ģimenes dienas programmā “Karnevāli, vastlāvji, masļeņica – maskošanās svētki rīdzinieku dzīvē cauri laikiem” Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā – iespējas visu paaudžu interesentiem.
Plkst. 12.00 un 14.00 sāksies ekskursija “Maskošanās svētki Rīgas vēsturē – tradīcijas un noslēpumi”, bet no 11.00 līdz 17.00 radošo aktivitāšu vietā “Fantazējam, zīmējam – visi pošas uz karnevālu!” bērni kopā ar vecākiem varēs zīmēt un veidot maskas, kā arī varēs apskatīt visu muzeja ekspozīciju un izstādes par īpaši draudzīgo ieejas maksu.
Plkst. 12.00 un 14.00 sāksies ekskursija „Maskošanās svētki Rīgas vēsturē - tradīcijas un noslēpumi”, kuras gaitā muzeja pedagogs, vēsturnieks Vidvuds Bormanis pavērs ieskatu viduslaiku un vēlāku laiku tradīcijās Rīgā, kas saistītas ar maskošanās svētkiem – vastlāvjiem, meteņiem, masļeņicu un karnevāliem, aicinot mēģināt iztēloties tā laika pilsētnieku dzīvi un atmosfēru. Dalībnieki uzklausīs seno notikumu stāstus, kurus ir saglabājušas vēstures liecības, kā arī iepazīs unikālus eksponātus, saistītus ar maskošanās tradīcijām dažādos laika posmos, apskatīs turnīru ieročus, kādus varētu būt izmantojuši senie vastlāvju svinētāji. Vastlāvji jab vastlāvis bija viduslaiku Rīgas saviesīgās dzīves vieni no galvenajiem gada svētkiem, tajos līksmoja par ziemas aiziešanu un pavasara iestāšanos. Vastlāvjos rīkoja turnīrus, masku gājienus, mielastus un citus lustīgus pasākumus. Ar īpašu aktivitāti vastslāvju norisē izcēlās Rīgas „zelta jaunatne” - melngalvji. Pēc lielās izpriecāšanās un izēšanās vastlāvju laikā sekoja gavēnis, kas ilga līdz pat Lieldienām. Muzeja ekspozīcijā apskatāms unikāls artefakts – 13. gadsimta ādas maska, atrasta arheoloģiskās izpētes gaitā, kurai līdzīgi analogi atrasti arī Brēmenē un Novgorodā. Šī maska vēsturniekiem ir uzdevusi jautājumu, uz kuriem vēl nav rasta viena neapstrīdama atbilde. Neapšaubāms ir fakts, ka visu paaudžu un visu sociālo slāņu ļaudis Rīgā, tāpat kā visā Eiropā, visos laikos ir vēlējušies līksmību, izraušanos no ikdienības un ļaušanos spēles priekam, mēģinot uzminēt lielos dzīves mistērijas noslēpumus. Maskošanās svētku tradīcija “dzīves karnevālā” arī mūsdienās sagādā tādu pašu pārtapšanas prieka azartu, ļaušanos būt par citu kā senajiem priekšgājējiem. Latvijas pirmās brīvvalsts laikā sabiedrības dzīves uzmanības fokusā bija ikgadējās, tā saucamās, „Preses balles”, šodienas rīdzinieku dzīvē, laikam gan, visskaļāk atbalsojas Mākslas akadēmijas rīkotie karnevāli, kura šī gada nosaukums bija "Sumpurņa pils".
No 11.00 – 17.00, radošo aktivitāšu vietā “Fantazējam, zīmējam – visi pošas uz karnevālu!” bērni kopā ar vecākiem varēs zīmēt un veidot maskas.
Līdztekus pastāvīgajai ekspozīcijai, muzejā pašlaik aplūkojamas arī vairākas izstādes: Latvijas valsts simtgadei veltītā izstāde “Kur gūšu Latvijas spēku?” (A.Brigadere), izstāde “Lietots Rīgā. 19. gs. otrā puse – 1918. gads”, izstāde “Doma muzejs Rīgā – templis zinātnei un mākslai, izstāde “Reformācijai 500: Piemiņas medaļas Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja kolekcijā”, izstāde “Sudraba kauss „21. gadsimta Renesanse” un izstāde “1920.-1930. gadu kalendāri no muzeja kolekcijas”.
Ģimenes dienas aktivitāšu apmeklētājiem muzejs dāvā īpaši draudzīgo Ģimenes dienas ieejas maksu: pieaugušajiem - EUR 2,50; pensionāriem un studentiem – EUR 1,50, skolēniem EUR 0,50, pirmsskolas vecuma bērniem – brīva ieeja, programmas piedāvājums – bez atsevišķas maksas.
Informācija: Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Komunikācijas darba nodaļā, tel.: 67356676. www.rigamuz.lv, Facebook:, Twitter: Draugiem.lv: Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs.
Anotācija pievienotajam attēlam: Rīgas panorāma, 1632. gads, vara grebums. No Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājuma.
Informāciju sagatavoja: Ingrīda Lukašēviča Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste, e-pasts: lukasevica@rigamuz.lv
