Foto

Lielās mūzikas balvas 2020 nominanti kategorijā “Par izcilu interpretāciju”

Lielajai mūzikas balvai 2020 (LMB) kategorijā “Par izcilu interpretāciju” ir nominēti - pianists Georgijs Osokins par Friderika Šopēna Otrā klavierkoncerta interpretāciju 8. februārī Dzintaru koncertzālē kopā ar kamerorķestri “Kremerata Baltica”; dziedātāja Aleksandra Antoņenko un pianista Reiņa Zariņa Riharda Štrausa un Riharda Vāgnera mūzikas izpildījums “Jūrmalas festivālā” un vijolnieces Magdalēnas Gekas un pianista Georga Kjurdiana sniegums koncertā “Pēteris Vasks ielūdz. Vasara. Mežotne” 9. augustā Mazajā Mežotnes pilī, kur tika atskaņota latviešu komponistu mūzika.

Gidona Krēmera vadībā Baltijas valstu kamerorķestris “Kremerata Baltica” kļuvis par uzticamu sadarbības partneri gan pasaulslavenām personībām, gan mūsu jaunās paaudzes spilgtākajiem talantiem, kāds ir kolektīva vēsturiski pirmais viessolists - pianists Georgijs Osokins. “Georgija klavierspēles sākumsoļi sperti tēva profesora Sergeja Osokina vadībā, un šai saiknei neapšaubāmi ir milzīga loma arī šobrīd, ko apliecina arī tie koncerti, kuros uz skatuves satiekas visi trīs Osokinu dinastijas pianisti. Taču katrai no šīm talanta un darbaspēju apveltītajām personībām ir savs ceļš, un Georgijam tas jo cieši saaudies ar leģendārā 19. gadsimta poļu virtuoza Friderika Šopēna mantojumu,” saka LMB žūrijas locekle, muzikoloģe, Latvijas Radio 3 “Klasika” žurnāliste Maruta Rubeze. “Starptautiski panākumi jau bija gūti vairākos ar Šopēna mūziku saistītos konkursos, līdz 2015. gadā 19 gadu vecumā Georgijs Osokins kļuva par prestižākā – Varšavā reizi piecos gados notiekošā 17. Starptautiskā Šopēna konkursa diplomandu. Taču Georgijs nenāk uz skatuves un pie klausītājiem ar šo, tik vērtīgo diplomu, bet gan ar savas personības īpatno, pārliecinošo un saviļņojoši valdzinošo, skaņās tulkoto starojumu, kas mums ļauj domāt, ka tas, kā Šopēnu spēlē Georgijs, būtu šķitis aizraujoši un interesanti arī pašam šīs mūzikas autoram.”

“Aizvien pārliecinošāk un pārsteidzošāk savas tenora balss briedumu un pasaules pieredzes bagāžu Aleksandrs Antoņenko savas 45. dzimšanas dienas gadā spējis paust izsmalcinātajā, kaprīzajā, bet arī niansēm tik bagātajā vokālajā kamermūzikā, kurā satura pilnīgai atklāsmei līdzās nepieciešams toņveidē jūtīgs, savstarpējā saskarsmē stabils un gudrs pianists - tāds, kāds ir Reinis Zariņš.  Aleksandra Antoņenko 2020. gadā sniegto programmu vidū kā augstākā virsotne vērtējama tieši šī „Jūrmalas festivāla” noslēguma koncerta programma, kuru baudījuši kopskaitā teju 32 tūkstoši klausītāju – gan klausītāju skaita ierobežotajā klātienē, gan citās platformās.

Tropiskā mitruma „balss saitēm labvēlīgajā gaisotnē”, kā to atzīmēja moderators Jānis Šipkēvics, uzmanība tika pievērsta diviem, ierasti ar opermūziku saistītiem gigantiem, diviem Rihardiem – Vāgneram un Štrausam. Un izrādās, ka arī te – aiz operas augstās mākslas vārtiem, kur vairs nav vietas dekorācijām, rekvizītiem, orķestrim un diriģenta varai, atrodas vistrauksmainākajiem dvēseles lidojumiem paredzēts „lidlauks”, un kopā ar šiem meistarīgajiem „mūzikas mākslas pilotiem” mēs tikām aicināti „pārvarēt ikdienas gravitāciju” - līdz ar katru dziedāto vārdu, vai „Tristana un Izoldes” stāsta klavieru akordu - ilgi nedziestošā līdzpārdzīvojumā,” savos koncerta iespaidos dalās Maruta Rubeze. 

Ne Magdalenai, turpinot studijas Parīzē, ne Georgam, kurš savu meistarību kaldinājis Vācijā – Diseldorfā un Minsterē, vēl nav trīsdesmit. Viņiem netrūkst nedz jaunības azarta pilnu sadarbības partneru, nedz dažādu muzikālu kārdinājumu. 9.augustā, kā jau tas ierasts Mežotnes pilī, Pētera Vaska fonda rīkotajos vasaras koncertos, skanēja latviešu kamermūzika. Maruta Rubeze: “Kad rūpīgi un mērķtiecīgi izpētīti jau esošie nošu raksti, no jauna iemirdzas Jāzepa Vītola un Jāņa Ķepīša miniatūrie meistarstiķi, un pārsteidzoši dziļi un patiesi tiek izsāpēta Maijas Einfeldes Otrā vijolsonāte. Bet turpat līdzās – iespējams, vissarežģītākais – kļūt par pirmajiem interpretiem mūzikai, kas šajā koncertā piedzīvo ugunskristības; un tad – Magdalena un Georgs kļūst par līdzradītājiem – gan Santas Bušs trauslajā Paula Cēlana dzejas iedvesmotajā jaundarbā „Es varu vēl redzēt tevi…”, gan Platona Buravicka dzelošajā „Darba instrumenta restaurācijā”. Un jāpiebilst, ka arī manā bagātajā klausītājas pieredzē nav daudz tādu koncertu kā šis, par kura neatņemamu sastāvdaļu kļūst arī tā piesātinātā, koncentrētā uzmanība, ar kādu klausītāji tver katru šo abu jauno mūziķu vēstījuma mirkli.”

Lielās mūzikas balvas 2020 pasniegšanas ceremonija notiks šā gada 13. martā. Tiešraidē to atspoguļos Latvijas Televīzijas 1. kanāls un Latvijas Radio 3 “Klasika” pl. 21.05.

“Publikas simpātijas” balsojums portālā Delfi sāksies 19. februārī un noslēgsies 11.martā pl. 23.59. “Publikas simpātijas” balvu - Delfu izcilības lodi, ko veidojis mākslinieks Gatis Erdmanis, kā arī tradicionālo torti svinīgajā ceremonijā pasniegs iepriekšējo gadu balsojuma uzvarētājs.

Antoņenko un Zariņš - fotogrāfs Pauls Zvirbulis, Geka un Kjurdians - fotogrāfs Aivars Liepiņš

Galerijas

Šīs tīmekļa vietnes pārzinis ir Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments, elektroniskā pasta adrese: iksd@riga.lv.

Informējam, ka šajā vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Uzkrātās sīkdatnes var būt pieejamas arī mūsu pārbaudītiem un uzticamiem sadarbības partneriem (trešajām pusēm). Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes, taču Jums jāņem vērā, ka, ja atspējosiet noteikti nepieciešamās sīkdatnes, tīmekļa vietne nevarēs darboties pilnvērtīgi. Papildus informācija šeit