Jau ceturto reizi kamerorķestris Sinfonietta Rīga tiekas ar vienu no mūsdienu ievērojamākajiem vēsturisko taustiņinstrumentu pārvaldītājiem – Kristianu Bezeidenhautu. Piektdien, 29. aprīlī plkst. 19.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē klausītājiem tiek piedāvāts jaunākais šī mākslinieciskā tandēma kopdarbs - vācu baroka mūzikas programma, kurā Johana Sebastiāna Baha pārlaicīgās kantātes papildinās lielā meistara laikabiedru muzikālie manuskripti.
Saviem klausītājiem Kristians Bezeidenhauts allaž piedāvājis koncertzāļu retumus, un arī šī reize nebūs izņēmums – Johana Bernharda Baha un Fīlipa Heinriha Erlebaha orķestra uvertīrās iemirdzēsies vācu baroka spozme ar nelieliem triepieniem franču un itāļu skaņurakstu virzienā. Līdzās - Johana Sebastiāna Baha dziļas ticības caurstrāvotās baznīcas kantātes, kuru izpildījumam pieaicināti aizīti Eiropas vokālie mākslinieki - britu soprāns Anna Denisa (Anna Dennis) un vācu bass Fēlikss Švandke (Felix Schwandtke).
Johana Sebastiāna Baha radošajam mantojumam gan klausītāji, gan interpreti, gan nākamās komponistu paaudzes piedēvē simbolisku vērtību, bieži strikti definētu un “akmenī kaltu”. Bezeidenhauts piedāvā jaunu skatījumu uz dižā Saksijas komponista personību, pamanot tajā laikmetīgu meklētāja garu un apzinātu noteikumu pārkāpēju. Ne izolētu ģēniju, bet gan meistaru, kurš labi apzinās sava darba nozīmi.
Pēc koncerta, ciklā “Pēckoncerta sarunas”, klausītāji tiek aicināti uz domapmaiņu ar Kristianu Bezeidenhautu LNB foajē. Sarunu vadīs žurnālists, Lakraksta “Diena” kultūras pielikuma KDi redaktors Jegors Jerohomovičs.
Eleganti manevrējot starp āmuriņklavieru un klavesīna repertuāru, Kristians Bezeidenhauts regulāri sadarbojas ar pasaulē atzītākajiem senās mūzikas interpretiem, toskait diriģentiem Džonu Eliotu Gārdineru, Filipu Herevēgi, Trevoru Pinnoku, čellistiem Žanu Gijēnu Keirasu un Solu Gabetu, vijolnieci Izabellu Faustu un citiem.
Bezeidenhauts dzimis Dienvidāfrikā 1979.gadā. Kopā ar ģimeni desmit gadu vecumā pārcēlies uz Austrāliju, kur uzsācis klavierspēles studijas. Vēlāk mācības turpinājis Ročesteras universitātes Īstmena mūzikas skolā Ņujorkas pavalstī ASV. 2001. gadā jaunais pianists ieguva pirmo vietu Briges senās mūzikas festivālā Beļģijā, kas jaunajam mūziķim pavēra plašus muzikālās izaugsmes apvāršņus. Savus pianista pamatus Bezeidenhauts ielicis pie Rebekas Pennijas, bet klavesīnu spēli apguvis pie Artura Hāsa. Jau agri pievērsies vēsturisko taustiņinstrumentu apguvei. Vēlāk klavierspēles tehniku slīpējis pie Malkolma Bilsona, bet senās mūzikas interpretācijā skolojies pie amerikāņu lautista un diriģenta Pola O’Detes. Pirmo reizi starptautisku atzinību Kristians guva 21 gada vecumā pēc prestižās pirmās vietas un skatītāju balvas iegūšanas Briges starptautiskajā pianistu konkursā.
Kā solists Bezeidenhauts regulāri sadarbojas ar pasaules vadošajiem senās mūzikas interpretiem, kā arī simfoniskajiem orķestriem, tostarp Freiburgas baroka orķestri, Les Arts Florissants, Londonas Apgaismības laikmeta orķestri, Parīzes Elizejas lauku orķestri, Amsterdamas Karalisko Concertgebouw orķestri, Čikāgas simfonisko orķestri un Leipcigas Gewandhaus orķestri. Atskaņojuma vadītāja ampluā Bezeidenhauts sadarbojies ar Londonas The English Concert, Amsterdamas Astoņpadsmitā gadsimta orķestri (Orkest van de Achttiende Eeuw), Toronto baroka mūzikas orķestri Tafelmusik, Gentes Collegium Vocale, Ņujorkas Džuljarda skolas perioda instrumentu ansambli Juilliard 415, Kammerakademie Potsdam un Dunedin Consort.
Ar nozīmīgiem apbalvojumiem novērtēti Bezeidenhauta skaņu ieraksti izdevniecībā Harmonia Mundi, starp kuriem minami Mocarta klaviermūzikas ieraksti, Mocarta vijolsonātes kopā ar Petru Milejanu, Meldelszona un Mocarta klavierkoncerti ar Freibeurgas Baroka orķestri, Bēthovena un Mocarta dziesmas un Šūmaņa “Dzejnieka mīla” kopā ar britu tenoru Marku Pedmoru. 2013. gadā par “Gada mākslinieku” Bezeidenhautu nominēja prestižais britu žurnāls Gramapfone Magazine.
Biļetes uz koncertu nopērkamas visās “Biļešu paradīzes” kasēs un internetā.
