15. jūlija vakarā VSIA “Latvijas Koncerti” aicina uz Mežotnes baznīcu, kur koncertprogrmmā “Angļu baroka dziedājumi” uzstāsies vokālais ansamblis “William Byrd Consort”, kas atskaņo pamatā renesanses un baroka laika mūzikas programmas.
Ansamblis dibināts 1990-os gados pateicoties diriģenta un kontrtenora Andra Veismaņa iniciatīvai veidot Viljama Bērda un Karlo Džezualdo koncertprogrammas.
“Programmā ietilpst dažādi senās mūzikas šedevri, kas aptver laika posmu no 15.gs.beigu nogriežņa līdz pat 17.gs beigām un saistās tieši Angliju. Mūsu ansambļa “William Byrd consort” mērķis - blakus pasaulē bieži atskaņotiem mūzikas piemēriem parādīt publikai arī retas pērles, kuras ir ne mazāk nozīmīgas senās mūzikas pasaulē. Tie būtu komponisti Viljams Kornišs, Roberts Feirfaks un Roberts Džonsons, Tomas Prestons, un Tomas Vīlks. Šie vārdi savā laikā bagātināja galma kultūras dzīvi ar madrigāliem un dziedājumiem tieši angļu valodā. Šeit būtu jāmin izcilais dziesmu autors, dziedātājs un lautists Džons Dovlands, uz kura melanholiskajām melodijām dzirdamas atsauces vēlāku laiku komponistu darbos. Nelielie madrigālu dziedājumi laika gaitā ieguva teatrālu izteiksmi, kā rezultātā iezīmējas operas žanrs. Ar angļu operu saistās tieši Henrija Pērsela vārds. Koncertā būs dzirdamas ārijas no Henrija Pērsela skatuviskiem darbiem "Edips" un "Karalis Artūrs", kā arī melodijas no dziesmu krājumiem "Orpheus Britannicus". Visas koncertprogrammas vadmotīvs ir liriski Anglijas senās mūzikas piemēri. Tajos savijas dabas ainavas ar tā laika cilvēka jūtu pasauli. Aktuālas bija arī mitoloģijas tēmas, turpretī šodien tās vairs nav "dzīvas" un Zevu Olimpa kalnā vairs neceram sastapt. Tomēr šīs cilvēcīgās jūtas, alkas pēc mīlestības vai arī atraidījuma sāpes, kas dzīvo cauri gadsimtiem, ir mums visiem tik labi pazīstamas. Tikai, šķiet, renesanses un baroka laikā tās tika izsmalcinātākos vārdu un melodiju "kažociņos" ietērptas. Šo - citādi smalko mūzikas drēbi ar tās dažādo nokrāsu izstrādāto paleti vēlamies atdzīvināt mūsu koncertprogrammā kā laikmetīgu un uzsvērt tekstu vēstījumu aktualitāti arī mūsdienās,” par gaidāmo koncertu stāsta Aija Veismane.
“William Byrd Consort” pirmsākumi meklējami 1991. gadā, kad to dibināja diriģents un dziedātājs Andris Veismanis. Ansamblis “William Byrd Consort” savu darbību atjaunoja 2010.gadā, kad senās mūzikas dziedāšanu uzsāka Andra Veismaņa meita Aija Veismane.
“William Byrd Consort” šajā periodā veiksmīgi pierādījis sevi, iegūstot 1.vietu koru un ansambļu dziedāšanas konkursā “Polifonico D’Arezzo” baroka mūzikas kategorijā un 2.vietu ansambļu kategorijā. Šobrīd “William Byrd Consort” turpina savu darbību ar dziedātājiem, kas studējuši senās mūzikas vēsturiski informētu interpretāciju gan Latvijā, gan studijās un meistarklasēs senās mūzikas centros Eiropā. Šoreiz senās mūzikas koncerta atskaņotāju sastāvā ir soprāns Aija Veismane, tenors Ansis Bētiņš un bass Emīls Gilučs, kā arī klavesīniste Veronika Rinkule. Ansamblis veido dažādas senās mūzikas programmas, kas izskanējušas Balvu kamermūzikas festivālā, Rīgas Doma baznīcā un citās pazīstamās koncertvietās Latvijā.
Koncerti, kas būs dzirdami “Senās mūzikas festivāla” ietvaros:
11. jūlijā Doma baznīcā “Senās mūzikas festivālu” atklās “Vroclavas baroka ansamblis”, kas specializējas vēsturiski informētā atskaņojuma praksē, galveno uzmanību pievēršot mazzināmā un neparastā Centrāleiropas senās mūzikas repertuāra izpētei. Ansambļa rokās atdzimst visdažādākie senās mūzikas paraugi, sākot no kamerdarbiem līdz pat kantātēm un oratorijām, bet ansambļa sirdslieta allaž bijusi poļu renesanses un baroka mantojuma meistardarbi. Ansambļa mūziķu kodolu veido izcili instrumentālisti un dziedātāji no Polijas, Čehijas, Vācijas un Lielbritānijas.
12. jūlijā Rīgas Sv. Pētera baznīcā skanēs “Renesanses un baroka garīgie dziedājumi”. Latvijas Radio koris, diriģents Kaspars Putniņš uzstāsies kopā ar zviedru taustiņu vijoles (niķeļafras) virtuozu Marko Ambrozīni un izcilo klavesīnisti Ievu Salieti. Programmā skanēs skaņdarbi, kurus komponējuši ziemeļvācu baroka lielmeistars Dītrihs Bukstehūde, izslavētais 17. gadsimta vijolmūzikas skaņradis Heinrihs Ignacs fon Bībers un spožais angļu renesanses komponists Viljams Bērds.
13. jūlijā Mazajā ģildē varēs dzirdēt vācu baroka meistara Johana Sebastiāna Baha mūziku, ko izpildīs dziedātāja Ilze Grēvele-Skaraine, flautiste, obojiste Ieva Nīmane, čelliste Māra Botmane un ērģelniece Ilze Reine.
14. jūlijā Mazajā ģildē koncertprogrammā “Venēcijas baroka pērles” uzstāsies dziedātāja Elīna Šimkus, Kristīne Stumbure (baroka flautas) un Mauro Pinciaroli (teorba). Programmā skanēs Džirolamo Freskobaldi, Frančesko Bartolomeo Konti, Benedeto Marčello, Klaudio Monteverdi, Luidži Rosi, Alesandro Skarlati, Barbaras Stroci un Džuzepes Torelli mūzika.
14. jūlijā Rīgas Sv. Pētera baznīcā koncertu sniegs Baltijas valstīs vadošā viduslaiku un renesanses vokālā grupa “Schola Cantorum Riga”, kas specializējusies gregoriskā korāļa autentiskajā dziedāšanā. Koncertā ar improvizācijām piedalīsies arī saksofonists Dāvis Jurka.
15. jūlijā koncertdienu Rundāles pilī iesāks pasākumi bērniem – dažādas radošās darbnīcas un spāņu tautas pasaku, un spāņu komponistu mūzikas iedvesmots muzikāls uzvedums “Brīnišķā pērle”. Muzikālā pasaka būs pārpilna ar neparastiem notikumiem un spilgtiem tēliem. Lomās iejutīsies solisti – Jolanta Strikaite-Lapiņa, Jānis Strazdiņš, Nauris Indzeris, dejotāji – Egija Abaroviča, Reinis Rešetins, Aija Lejas-Sausa. Koncertā piedalīsies arī Rīgas cirka skolas audzēkņi, apvienības “Džezbaroks” mūziķi un sitaminstrumentālists Mārtiņš Miļevskis.
Savukārt 15. jūlija vakarā Rundāles pils dārzā festivālu noslēgs Antonio Vivaldi vijolkoncertu cikls “Gadalaiki” - viens no populārākajiem akadēmiskās mūzikas opusiem, kas piedzīvojis neskaitāmus ieskaņojumus un interpretācijas visā pasaulē. Koncerta pirmajā daļā dzirdēsim Kristofa Vilibalda Gluka, Andrē Kamprā un Žana Batista Lulli skaņdarbus. Kopā ar Valsts kamerorķestri “Sinfonietta Rīga”, diriģenta Andra Veismaņa vadībā, Vivaldi “Gadalaikus” atskaņos izcilais itāļu vijolnieks Džuzepe Giboni, kuru festivāla ietvaros būs iespēja satikt arī Mazajā Mežotnes pilī 14 .jūlijā.
Festivālu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.
Biļetes „Biļešu paradīze“ kasēs un internetā. „Senās mūzikas festivāla“ interneta mājas lapa www.smf.lv
Ieva Mora, VISA “Latvijas Koncerti” sabiedrisko attiecību speciāliste. E-pasts: ieva.mora@latvijaskoncerti.lv
