Pirmajos Ziemassvētkos Lielajā ģildē izskanēs Rīgas kamerkora “Ave Sol” dāvana rīdziniekiem

Pirmajos Ziemassvētkos Lielajā ģildē izskanēs Rīgas kamerkora “Ave Sol” dāvana rīdziniekiem

Koncerts “Ziemassvētku noskaņa”, kuru Rīgas kamerkoris “Ave Sol” tradicionāli dāvina rīdziniekiem un pilsētas viesiem Ziemassvētkos, arī šogad izskanēs Lielajā ģildē 25. decembra pēcpusdienā. Skanēs Ziemassvētku sajūtai radīta programma, kurā līdzās Rīgas kamerkorim “Ave Sol” uz skatuves kāps kamerorķestris.

Pirmajos Ziemassvētkos, 25. decembrī, plkst. 15.00 Lielajā ģildē izskanēs Rīgas kamerkora “Ave Sol” tradicionālais svētku koncerts “Ziemassvētku noskaņa”, kas vienos spilgtus pašmāju akadēmiskās mūzikas māksliniekus diriģentu Andra Veismaņa un Jurģa Cābuļa vadībā. “Ziemassvētku noskaņa” ir Rīgas kamerkora “Ave Sol” tradīcija jau vienpadsmito gadu, ikreiz radot jaunu laicīgās mūzikas programmu rīdzinieku un pilsētas viesu baudījumam. Šogad pirmatskaņojumu piedzīvos komponista Jāņa Ķirša “Ziemassvētku kantāte”, kurai līdzās stāsies jau pazīstamā Jura Karlsona “Ziemsvētku kantāte” ar Kārļa Skalbes, Austras Dāles un Elzas Ķezberes vārdiem.

Rīgas kamerkora “Ave Sol” mākslinieciskais vadītājs Andris Veismanis svētku noskaņas radīšanai izvēlējies arī latviešu kormūzikas klasiķa un kora balādes žanra tēva Jāzepa Vītola dziesmu “Rūķīši un mežavecis”, kuru Rīgas kamerkoris “Ave Sol” atskaņos pazīstamās dziedātājas un dejotājas Aleksandras Špicbergas, kura ir arī “Ave Sol” māksliniece, horeogrāfijā. Skanēs arī divi franču komponistu darbi: Morisa Diriflē četras motetes, kas balstītas gregoriskajos dziedājumos, un Fransisa Pulenka četri šansoni. Aizjūru mūziku pārstāvēs arī trimdas latvieša Tālivalža Ķeniņa kanādiešu tautasdziesmas apdare “Bonhomme! Bonhomme!”, kuru ar Latvijas publiku pirmoreiz iepazīstināja tieši Rīgas kamerkoris “Ave Sol”. Apvienojot laicīgo un garīgo, koncertā izskanēs arī igauņu minimālista Arvo Perta spiričuels korim “Which Was the Son of…”, kas apskata Jēzus Kristus ģenealoģiju vairāk kā 40 paaudzēs.

Koncertā Rīgas kamerkora “Ave Sol” priekšā stāsies abi tā diriģenti, Andris Veismanis un Jurģis Cābulis, bet kamerkora mākslinieciskā vadītāja atvasi, skanīgo soprānu Aiju Veismani, dzirdēsim solo dziedājumā Jura Karlsona “Ziemsvētku kantātē”. Košu instrumentālo krāsu paleti veidos kamerorķestris, kurā uzstāsies vijolnieki Inese Štrāle un Otto Trapāns, alta vijole būs Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) ilggadēja meistara Arigo Štrāla rokās, savukārt čellu spēlēs Nacionālās Operas orķestra koncertmeistare Inga Ozola, skaņu audekla fundaments – gan Latvijā, gan ārzemēs atzītā kontrabasista Toma Timofejeva rīcībā. Stīginstrumentu tembrus kuplinās izcilā kamermūzikas interprete, flautiste Anete Toča, kuras spēli dzirdēsim duetā ar LNSO obojisti Janu Zeļensku. Debešķīgs papildinājums pilnskanīgajai grupai būs arfistes Elizabetas Lāces spēlētais instruments, kā arī nedrīkst palaist garām neatkārtojamās pianistes Agneses Egliņas spožo priekšnesumu.

Koncertā ieeja ar bezmaksas ielūgumiem, kuri no 18. decembra būs pieejami Biļešu paradīzes kasēs un www.bilesuparadize.lv

Rīgas valstspilsētas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Koncertorganizācijas “Ave Sol” Rīgas kamerkoris “Ave Sol” ir slavenā latviešu diriģenta Imanta Kokara 1969. gadā dibināts kolektīvs, kas Latvijas vārdu pēdējā pusgadsimta laikā pasaulē nesis saules zīmē, kas iekodēts arī ansambļa nosaukumā – “Esi sveicināta, Saule!”. Kopš 2013. gada kori vada diriģenti Andris Veismanis un Jurģis Cābulis, kas Rīgas kamerkori “Ave Sol” veduši cauri spilgtai vokālās mākslas attīstībai un dažādu žanru sintēzei. “Ave Sol” ir plaša spektra dziedāšanas speciālisti, kas spēs nodziedāt visu, ko spēj nest nošu partitūra un ne tikai – sākot ar vienbalsīgu šūpuļdziesmu, neapstājoties pie operas iestudējuma, un sniedzoties līdz saules spozmei, latviešu un pasaules kordarbus iemūžinot skaņu nesējos.

Vairāk par Rīgas valstspilsētas pašvaldības Ziemassvētku gaidīšanas laikam veltītiem pasākumiem var uzzināt tīmekļvietnē svetki.riga.lv, kā arī sekot līdzi jaunumiem sociālo tīklu lapā “Rīga” un “Rīgā notiek”.