No 2023. gada 15. jūlija līdz 15. oktobrim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā (Rīgā, Jaņa Rozentāla laukumā 1) būs skatāma izstāde “Tikai neraudi! Feministiskie skatījumi Latvijas mākslā: 1965–2023”.
Izstādes publiskā atklāšana 2023. gada 14. jūlijā plkst. 17.00 / laukums parka pusē
Pasaules muzejos un izstāžu zālēs pēdējā desmitgadē daudz vairāk nekā jebkad agrāk tiek pievērsta uzmanība sievietēm māksliniecēm. Ideja par sieviešu neesamību iepriekšējo gadsimtu mākslas vēsturē un nepieciešamība pārvērtēt uzrakstīto un kanonizēto mākslas vēsturi izskanēja 1972. gadā amerikāņu mākslas kritiķes Lindas Nohlinas (Linda Nochlin) rakstā “Kāpēc nav bijis izcilu mākslinieču?” (“Why Have There Been No Great Women Artists?”). Feminisms uzdrošinājās uzsākt kritiskas attiecības ar mūsdienu mākslas pasauli un mākslas vēsturi, kas, marginalizējot sievietes, bija radījusi “vīriešu - ģēniju” mākslas kultu.
Pēc kustības #MeToo uzliesmojuma 2017. gadā feministisks aktīvisms ieguva papildu enerģiju, iedvesmojot feminisma ceturto vilni, kas ne tikai izcēla milzīgo apmēru seksuālās vardarbības problēmu, bet no jauna rosināja sieviešu politisko, ekonomisko un sociālo nostāju. Feminismam – šim ietekmīgajam politiskajam un intelektuālajam spēkam – 20. un 21. gadsimtā ir sava evolūcija, un tas saplūst ar citām aktuālām sociālpolitiskām parādībām. Kopš otrā viļņa 60. gados feminisma joma sazarojusies un ietver sevī kultūrantropoloģijas, filozofijas, psiholoģijas, etnoloģijas, semiotikas, sociālās antropoloģijas, kultūras socioloģijas un mākslas vēstures atziņas.
Latvijā ilgstoša nošķirtība no Rietumu intelektuālās domas bremzējusi feminisma izpratni, kas pie mums kā apzināta akadēmiska disciplīna sākusi veidoties tikai 20. gadsimta beigās. Pētnieces un pētnieki pievēršas sieviešu vēstures studijām, pakāpeniski radot izpratni arī par Austrumeiropas specifiskajiem apstākļiem, kas noteikuši sieviešu apzinātību dzimtes kontekstā. Latvijas mākslā, īpaši pēdējās desmitgadēs, tapuši darbi, kuri kritiski interpretē stereotipus par sievietes vietu un lomu sabiedrībā. Savukārt agrākos gados drīzāk jārunā par sava veida latentu feminismu vai “feminismu bez feministēm”, kad, pievēršoties sieviešu dzīves attēlojumam, mākslinieces to nekonceptualizēja kā plašu un sociāli apspriežamu problemātiku.
Izstāde “Tikai neraudi!” rāda Latvijas mākslu feministiskā interpretācijā, izmanto dzimtes diskursu un iekļaujas sociālā aktīvisma straumē, piedāvājot pašām sievietēm runāt par sevi. Projekta nosaukums ietver aizliegumu paust emocijas un līdz ar to arī viedokli. Tas atgādina un ironizē par padomju okupācijas periodā kultivēto varonīgās padomju sievietes tēlu, kura tiek galā ar jebkurām grūtībām nekurnot. Stiprās sievietes stigma un aplamais padomju sieviešu lepnums par spēju dzīvot smagos apstākļos ir bremzējis kritisku attieksmi pret problēmām un sociālas cīņas garu, un šis psiholoģiskais mantojums ir jūtams vēl šodien.
Sieviešu dzīves problemātika ekspozīcijā atspoguļota plašā izvērsumā vairākās tematiskās grupās, kas attēlo tradicionālo sieviešu darbu, konstruētas sievišķības, mātišķības, reproduktīvo tiesību, sieviešu ģenealoģijas, emociju politikas, attiecību, seksualitātes, radošas brīvības, ekofeminisma un mitoloģijas aspektus.
Zenta Dzividzinska. Zemeņu lauks I. 1971. Sudraba želatīna kopija. LNMM kolekcija.
Izstādē eksponēti turpat 50 Latvijas mākslinieču – Lidijas Auzas, Ilzes Avotiņas, Ievas Balodes, Birutas Baumanes, Lindas Boļšakovas, Elīnas Brasliņas, Māras Brašmanes, Dainas Dagnijas, Evelīnas Deičmanes, Birutas Delles, Kristiānas Dimiteres, Lilijas Dineres, Zentas Dzividzinskas, Kristas Dzudzilo, Daces Džeriņas, Laimas Eglītes, Vikas Ekstas, Ievas Epneres, Helēnas Heinrihsones, Ievas Iltneres, Rasas Jansones, Kristīnes Keires, Frančeskas Kirkes, Sandras Krastiņas, Ievas Kraules-Kūnas, Maijas Kurševas, Sarmītes Kviesītes, Lienes Mackus, Andas Magones, Sarmītes Māliņas, Anitas Melderes, Ingas Melderes, Katrīnas Neiburgas, Ingrīdas Pičukānes, Monikas Pormales, Līgas Purmales, Intas Rukas, Mētras Saberovas, Skuja Braden (Ingūna Skuja, Melissa Breidena), Olgas Šilovas, Rasas Šulcas, Maijas Tabakas, Diānas Tamanes, Sabīnes Verneres, Hildas Vīkas un Aijas Zariņas – glezniecības, grafikas, fotogrāfijas, instalāciju un video darbi, kas radīti no 20. gadsimta 60. gadiem līdz pat 2023. gadam.
Līdz ar izstādi klajā nāk katalogs latviešu un angļu valodā. Latviešu mākslas feministiskās interpretācijas tajā apskatītas Elitas Ansones, Janas Kukaines un Rasas Jansones rakstos. Reproducētajos mākslas darbos var iepazīt mākslinieču daiļradi periodā no 1965. līdz 2023. gadam.
Izstādes atklāšana notiks 14. jūlijā kā sabiedrībai atvērts pasākums pilsētvidē – laukumā pie muzeja parka pusē –, ko apmeklēt aicināts ikviens interesents. Programmā: plkst. 17.00 Marijas Linartes performance “Sieviete – Latvija” (Kārļa Vērdiņa tekstu salikums), plkst. 18.30 Mētras Saberovas performance “Uztūnē mammu/ratiņus”, plkst. 19.00 Annas Maskavas performance “Izdzimtā”.
Teksts: Elita Ansone
Atbalstītāji:
Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Valsts kultūrkapitāla fonds, Rīgas dome, fonds “Latvijas Nacionālā mākslas muzeja amerikāņu draugi”, Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļa, “Groglass”, “Rad Concept”, SIA “Rīgas meži” daļa “Dārzi un parki”
Pateicamies par atbalstu izstādes iekārtošanas materiāliem “Latvijas Finieris”, “Intar-sija”, “4metri”, “Ekobalta VG TECHNICAL TEXTILES”, “PATA TIMBER”, “Attēls R”.
Sadarbības partneri:
Latvijas Mākslinieku savienība, Zuzānu kolekcija, privātkolekcionāri
Komanda:
Kuratore: Elita Ansone
Projekta asistente: Agnese Zviedre
Izstādes iekārtojums un grafiskā identitāte: Zane Putniņa, Anna Ceipe
Kolekciju glabātājas: Monta Cimdiņa, Ilze Putniņa, Astrīda Rogule, Arta Vārpa
Zinātniskā konsultante: Jana Kukaine
Performanču programma: Līna Birzaka-Priekule
Izstādes publiskā programma: Lilita Pudule
Restauratores: Guna Kreislere, Nataļja Kurganova, Inga Rozefelde, Liene Visendorfa
Projekta tehniskā vadība: Ieva Kalnača
Izstādes skaņa un video: Raitis Upens
Daina Dagnija. Kliedziens. 1986. Audekls, eļļa. LNMM kolekcija.
SAISTĪTIE PASĀKUMI:
- 16. jūlijā plkst. 12.00 Sarunas muzejā: Izstādes “Tikai neraudi!” iepazīšana kuratores vadībā
Pastaiga izstādē ar kuratori Dr. art. Elitu Ansoni.
Pasaules muzejos un izstāžu zālēs pēdējā desmitgadē daudz vairāk nekā jebkad agrāk tiek pievērsta uzmanība sievietēm māksliniecēm. Arī Latvijas mākslā tapuši darbi, kuri kritiski interpretē stereotipus par sievietes vietu un lomu sabiedrībā.
Izstāde “Tikai neraudi!” rāda Latvijas mākslu no feministiska skatījuma, izmanto dzimtes diskursu un iekļaujas sociālā aktīvisma straumē, piedāvājot pašām sievietēm runāt par sevi. Sieviešu dzīves problemātika un pieredze ekspozīcijā atspoguļota plašā izvērsumā 50 Latvijas mākslinieču glezniecības, grafikas, fotogrāfijas, instalāciju un video darbos, kas veidoti no 20. gadsimta 60. gadiem līdz pat 2023. gadam.
Aicinām aplūkot ekspozīciju kopā ar projekta kuratori, mākslas zinātnieci Elitu Ansoni un atklāt ekspozīcijas astoņas tematiskās grupas, kas pievēršas tādiem jautājumiem kā mātišķība, sieviešu paaudžu attiecības, ķermeņa politika, mitoloģija un daudziem citiem.
Izglītības programma “Sarunas muzejā” ir tematisks pasākums – ekskursija-stāstījums-diskusija muzeja ekspozīcijā, kas piedāvā unikālu iespēju daudzpusīgāk un dziļāk iepazīt jaunākās izstādes un dažādus ar tām kontekstuāli saistītus jautājumus. Klausoties interesantā stāstījumā un iesaistoties diskusijā, ne vien apmeklētāji, bet arī sarunu īpašie viesi – mākslinieki, dizaineri, izstāžu kuratori, mākslas vēsturnieki, filozofi u.c. – sev un citiem atklāj daudz jauna par mākslas un kultūras vērtībām un aktualitātēm.
Pasākuma valoda: latviešu
Mērķauditorija: jaunieši, pieaugušie, seniori. Aicināti visi interesenti!
Norises vieta: LNMM galvenā ēka / Lielā izstāžu zāle (-2. stāvs)
Norises ilgums: 60–90 minūtes
Dalības maksa: ieejas biļete izstādē. GADA BIĻETES īpašniekiem ieeja ir bez maksas. Vietu skaits neierobežots. Iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama.
Papildu informācija: ekskursijas@lnmm.lv, (+371) 67 324 461
- 13. augustā plkst. 12.00 Ekskursija ar zīmju valodas tulkojumu: Sievietes balss mākslā1
Mākslas zinātnieka Eduarda Dorofejeva un zīmju valodas tulces Egijas Salacietes vadībā tikšanās dalībnieki iepazīs izstādi “Tikai neraudi!”, kas daudzpusīgi ataino sieviešu dzīves pieredzi un dažādus tieši sievietei aktuālos jautājumus. Aplūkojot 50 Latvijas mākslinieču glezniecības, grafikas, fotogrāfijas, instalāciju un video darbus, runāsim par tādām tēmām kā mātišķība, paaudžu attiecības, aizspriedumi par to, kādai ir jābūt sievietei, skaistuma ideāli utt.
Līdztekus gida stāstījumam klātesošie aicināti uzdot sev interesējošus jautājumus un iesaistīties savstarpējās sarunās ar ekskursijas vadītāju, lai interaktīvā un iekļaujošā veidā atklātu laikmetīgās vizuālās mākslas pasauli.
Lai veicinātu mākslas, kultūras un informācijas pieejamību dažādām sabiedrības grupām, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs piedāvā iepazīt daudzveidīgo mākslas pasauli, apmeklējot ekskursijas ar zīmju valodas tulkojumu, kas īpaši pielāgotas nedzirdīgām personām. Atvērtās ekskursijas norisinās vienu reizi mēnesī, svētdienā, plkst. 12.00.
Pasākuma valoda: latviešu zīmju valoda
Mērķauditorija: nedzirdīgas personas vecumā no 14 gadiem
Norises vieta: LNMM galvenā ēka / Lielā izstāžu zāle (-2. stāvs)
Norises ilgums: 60 minūtes
Dalības maksa: ieejas biļete izstādē. GADA BIĻETES īpašniekiem un personām ar I un II grupas invaliditāti ieeja ir bez maksas
Vietu skaits ierobežots. Dalība ar iepriekšēju pieteikšanos, aizpildot anketu pirms nodarbības
Papildu informācija: ekskursijas@lnmm.lv, (+371) 67 324 461
- 31. augustā plkst. 11.00 Senioru rīti muzejā: Sievietes un mākslas pasaule
Aicinām seniorus apmeklēt un tuvāk iepazīt 50 spilgtāko Latvijas mākslinieču darbus izstādē “Tikai neraudi!”, kas no dažādiem skatpunktiem atspoguļo sievietes lomu sabiedrībā.
Senioru rīts sāksies ar individuālu ekspozīcijas apskati, ko rosinām ieplānot pirms sarunas daļas sēdvietās plkst. 11.00, kad muzeja speciālists pastāstīs par sievietēm mākslas pasaulē un izstādē uzsvērtajiem jautājumiem. Kopā atklāsim daudzpusīgu redzējumu uz to, kā sievietes mākslinieces attēlo savu pieredzi un pārdomas par mātišķību, paaudžu attiecībām, aizspriedumiem par to, kādai ir jābūt sievietei, skaistuma ideāliem utt.
Neiztrūkstoša pasākuma fāze būs vadītāja sagatavots jautājums klātesošajiem, kas rosinās viedokļu apmaiņu, palīdzot tuvoties dziļākai mākslas darbu būtības izpratnei. Noslēgumā apmeklētāji vēlreiz varēs izstaigāt izstādi un, iespējams, ieraudzīt tajā ko jaunu.
Senioru rīti piedāvā interesentiem nesteidzīgā atmosfērā iedziļināties aktuālo izstāžu mākslas darbos un muzeja speciālista vadībā uzzināt gan par mākslinieku personību, gan sociālo fonu un mākslas kontekstu, kas ietekmējuši viņu daiļradi un izveidojuši attiecīgā autora rokrakstu.
Pasākuma valoda: latviešu
Mērķauditorija: seniori
Norises vieta: LNMM galvenā ēka / Lielā izstāžu zāle (-2. stāvs)
Norises ilgums: 40–60 minūtes
Dalības maksa: ieejas biļete izstādē. GADA BIĻETES īpašniekiem ieeja ir bez maksas
Vietu skaits neierobežots. Iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama
Papildu informācija: ekskursijas@lnmm.lv, (+371) 67 324 461
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenā ēka / Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
DARBA LAIKS:
Otrdienās, trešdienās, ceturtdienās 10.00–18.00, kase 10.00–17.30
Piektdienās 10.00–20.00, kase 10.00–19.30
Sestdienās, svētdienās 10.00–17.00, kase 10.00–16.30
Pirmdienās slēgts
Augšējā attēlā: Māra Brašmane. Dzejniece Ināra Eglīte, māksliniece Ruta Kreica, Tamāra Dobrova, Ivonna Andersone. 1968. Tintes druka. Autores īpašums. Publicitātes foto
