Foto

Vēsturisko fotogrāfiju izstāde Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā

No 2021. gada 25. novembra līdz 2022. gada 8. maijam Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā būs skatāma 19. gs. vēsturisko fotogrāfiju izstāde “Trauslās atmiņas. Dagerotipi, ambrotipi un ferotipi Latvijā”.

Dagerotipija, ambrotipija un ferotipija jeb t.s. tiešā pozitīva tehnika uz vara, stikla un dzelzs plāksnītēm ir pirmās un senākās fototehnikas, kas radītas 19. gadsimtā un nelielā skaitā saglabājušās arī Latvijā.

Projekts aizsākās 2017. gadā ar mērķi apzināt šos materiālus Latvijas atmiņu institūcijās, veikt to izpēti un konservāciju. Tika apzināti vairāk nekā 50 Latvijas muzeji, arhīvi un bibliotēkas. Piecpadsmit no šīm atmiņu institūcijām glabā 15 dagerotipus, 13 ambrotipus un 52 ferotipus, no kuriem vairākums redzams izstādē. Daļa šī mantojuma dabiskas novecošanās, neapmierinošu glabāšanas apstākļu vai nekvalitatīvi veiktas konservācijas dēļ atrodas sliktā stāvoklī, kas tuvākajā nākotnē var rezultēties ar neatgriezenisku fotogrāfiskā attēla bojāeju. Projekta ietvaros tika veikta 12 objektu konservācija. Nākamajā gadā iecerēts izdot katalogu, kas apkopos informāciju par visām apzinātajām fotogrāfijām. Izstāde ir unikāla iespēja pirmo reizi vienuviet redzēt senākās fotogrāfijas Latvijā uz nepapīra materiāliem.

Fotogrāfija, kas tika patentēta 1839. gadā Parīzē, uz visiem laikiem mainīja ne tikai vizuālās kultūras vēsturi, bet arī cilvēces vizuālās uztveres un atmiņas procesus, ļaujot tikpat kā bez cilvēka rokas iejaukšanās nofiksēt laikā pasauli “tādu, kāda tā ir”.

Šajās fotogrāfijās lielākoties redzami portreti – gan zināmu, gan nezināmu seju nospiedumi. Fotogrāfijas pirmsākumos nereti runāja arī par dvēseles nospiedumu. Nepielūdzama ir materiāla daba – sudrabs oksidējas, stikls plīst, dzelzs rūsē, agri vai vēlu paņemot līdzi reiz nofiksēto saturu. Izstāde ir veltījums mūsu atmiņas trauslumam, skaistajai, bet neuzvaramajai cīņai ar laiku un gaistošajai vēsturei, kam lemts sabirzt līdz ar šo cilvēku dvēselēm.                                                                                        

IZSTĀDES KURATORE UN PROJEKTA VADĪTĀJA: Lauma Lanceniece, RVKM fotomateriālu krājuma glabātāja, T.29162594, lanceniece@rigamuz.lv

IZSTĀDES RESTAURATORS: Kristaps Latvis, RVKM fotomateriālu restaurators

IZSTĀDES SCENOGRĀFIJA: Liene Mackus, Artūrs Arnis

GRAFISKAIS DIZAINS: Kristīne Jansone

PROJEKTĀ PIEDALĀS: Apriķu muzejs, Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs, Krāslavas Vēstures un mākslas muzejs, Kuldīgas novada muzejs, Latvijas Fotogrāfijas muzejs, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, Latvijas Valsts vēstures arhīvs, Liepājas muzejs, Limbažu muzejs, Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs, Rakstniecības un mūzikas muzejs, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs, Talsu novada muzejs, Ventspils muzejs, Pēteris Korsaks, Igors Pličs

PROJEKTU ATBALSTA: Valsts kultūrkapitāla fonds, Rīgas Dome, Latvijas Finieris

Attēlos:

Dagerotips. Meiteņu dubultportrets. Ap 1858. gadu. Autors – nezināms. Latvijas Fotogrāfijas muzeja krājums. Foto: Mārtiņš Lablaiks
Ambrotips. Stepanīdas Menšikovas portrets. 19. gs. 50. gadu otrā puse. Autors – Augusts Kohs, Rīga. Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājums. Foto: Mārtiņš Lablaiks
Ferotips. Apriķu apkaimes sievietes. 19. gs. 70.–80. gadi. Autors – nezināms. Apriķu muzeja krājums. Foto: Astrīda Meirāne
Ferotips. Vīrieša portrets. 19. gs. 80.–90. gadi. Autors – nezināms. Latvijas Fotogrāfijas muzeja krājums. Foto: Astrīda Meirāne
Izstādes plakāts.

Epidemioloģiskās drošības pasākumi muzejā:

Rīgas vēstures un kuģniecības muzeju šajā periodā strādā “zaļajā” – drošajā režīmā;
muzeju var apmeklēt tikai individuāli apmeklētāji;
muzeju apmeklējot, jāuzrāda sadarbspējīgs Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts;
apmeklētājiem (no 7 gadu vecuma)  jālieto mutes un deguna aizsegs;
jāievēro 2 metru distance no citiem apmeklētājiem, izņemot vienā mājsaimniecībā dzīvojošos;
muzejs nodrošina regulāru telpu uzkopšanu, dezinfekciju un vēdināšanu;
muzejā ir pieejami roku dezinfekcijas līdzekļi;
muzeja kasē ir pieejamas sejas maskas;
muzeja darbinieki kontrolē apmeklētāju skaitu un plūsmu;
muzeja ieejas biļetes iespējams iegādāties arī attālināti, izmantojot lietotni “Mobilly”.

Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja darba laiks ziemas sezonā (1.10.-30.04.): trešdienās, ceturtdienās, piektdienās, sestdienās, svētdienās 10.00-17.00; pirmdienās, otrdienās – slēgts.

https://www.rigamuz.lv/rvkm/

https://www.facebook.com/Rigamuz

Informācija: Ingrīda Lukašēviča Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste, E-pasts: info@rigamuz.lv.www.rigamuz.lv

 

 

Galerijas