Foto

Videoieraksts: vasaras vakara kamermūzika Dzintaru koncertzālē

Divas oktobra svētdienas kamerorķestris Sinfonietta Rīga saviem klausītājiem piedāvā iespēju atgriezties vasaras nogalē un noskatīties cikla “Vasaras vakara kamermūzika Dzintaru koncertzālē” koncertu videoierakstus.

Jāatgādina, ka, ņemot vērā Ministru kabineta noteiktos pulcēšanās ierobežojumus, iespēju koncertus noklausīties klātienē varēja izmantot pavisam ierobežots cilvēku skaits. Videoierakstu, kas tapis ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Latvijas Radio 3 “Klasika” atbalstu, Sinfonietta Rīga tīmekļa vietnē būs iespēja noskatīties tikai vienu reizi: koncertu “Stravinskis, Adamss, Debisī” 18. oktobrī plkst. 18.00 (EET) un koncertu “Mocarts, Adamss, Debisī” 25. oktobrī plkst. 18.00 (EET).            

Cikla pirmajam koncertvakaram, kas klausītājus Dzintaru koncertzāles Mazajā zālē pulcēja 21. augustā dots apakšnosaukums “Stravinskis, Adamss, Prokofjevs”. Eksperiments un pozitīva stūrgalvība – krustpunkti, kas zibšņo šī vakara skaņražu partitūrās.

20. gadsimta baleta un orķestra krāsu revolucionārs Igors Stravinskis 1923. gadā publiku šokēja  ar negaidītu radošu salto. Nelabvēļi steidza skaņradim pārmest neapdomīgu novēršanos no grodi izkoptā krievu neo-primitīvisma stila, krītot „18. gadsmta manierisma bezgaumībās“. Taču vien ar laika distanci kritiķi aptvēra komponista radošos nodomus. Bija atšķirta jauna lappaspuse mūzikas evolūcijas procesā, proti - neoklasicisms, bet Stravinska Pūšaminstrumentu oktets jaunajai mūzikas valodai kalpoja par sava veida etalonu. Skaņdarbu Dzintaru  publikas priekšā cēla flautiste Ilona Meija, klarnetists Mārtiņš Circenis, fagotisti Jānis Semjonovs un Elza Ozola, trompetisti Jenss Emīls Holms un Edgars Švembergs, kā arī trombonisti Lauris Zvejnieks un Artūrs Bērziņš. Pie diriģenta pults - Jānis Stafeckis.

Arī otrs 20. gadsimta mūzikas “milzis” - Sergejs Prokofjevs savu skaņraža spalvu it bieži pieskaņoja dejas ritmiem un ķermeņu valodas plastikai. Intriģējošs šajā ziņā ir Sinfonietta Rīga koncertvakara programmā iekļautais Kvintets solminorā. Muzikoloģe Inga Žilinska, raksturojot skaņdarbu, teic: “Sergeja Prokofjeva eksperiments sacerēt mūziku ceļojošai cirka trupai kā spējš ideju vilnis pārauga darba pasūtītāja Serža Kusevicka ieceres, un jaunradītā, robusti grebtā partitūra izrādījās nederīga baletam, taču ārkārtīgi nozīmīga Prokofjeva stila meklējumos.” Atskaņojumā piedalījās vijolniece Agnese Kanniņa, altists Ivars Brīnums, kontrabasists Viktors Stankevičs, obojists Pēteris Endzelis un klarnetists Mārtiņš Circenis.

Trešais šī vakara skaņdarbs pieder joprojām aktīvajam amerikāņu ideju sintezētājam Džonam Adamsam. Pasaulslavenā Kronos kvarteta pasūtījumā Adamss 1994. gadā sarakstīja John's Book of Alleged Dances. Sinfonietta Rīga kvartetā pulcējās vijolniece un orķestra koncertmeistare Marta Spārniņa, vijolniece Liene Neija-Kalniņa, altists Ivars Brīnums, čellists Kārlis Klotiņš.

Cikla otrais koncertvakars “Mocarts, Adamss, Debisī” norisinājās 27. augustā. Koncerta programmā trīs meistardarbi kameransambļiem - divas dabisku fenomenu apjūsmotas vecmeistaru vīzijas un viens tehnokrātijas slavinājums, ko rosinājis kādas citas radošas personības gars. Džona Adamsa opusu “Shaker Loops” pilnā orķestra versijā Sinfonietta Rīga kausītāji ir dzirdējuši jau agrāk. Šajā reizē skaņdarbs tika atskaņots reti sastopamajā pārlikumā stīginstrumentu septetam. Inga Žilinska skaidro: “Valodu, ko 20. gadsimta 70. gados pasaulei piedāvāja amerikāņu minimālisma radītāji, steidza apgūt daudzi. Ilgspēlējošu efektu tā atstājusi arī uz Džona Adamsa pasaules redzējumu, kurš vienā no daiļrades augstākajām virsotnēm apcerējis viļņošanās efektu, ko sapludinājis ar minimālisma cilpošanas paņēmieniem.” Septeta atskaņojumā piedalījās vijolnieki Marta Spārniņa, Anti Kortelainens, Kristiāna Krūskopa, altiste Ineta Abakuka, čellisti Madara Norbūte un Dārta Svētiņa, kontrabasists Jānis Stafeckis. Pie diriģenta pults - Normunds Šnē.

Gaiša melanholija vasaras izskaņā iemirdzējās abu vecmeistaru – austriešu klasicisma ģēnija Volfganga Amadeja Mocarta un franču impresionista Kloda Debisī skaņu audeklos. Mocarta Pirmajā flautas kvartetā muzicēja flautiste Ilona Meija, vijolniece Madara Gaile, altists Ivars Brīnums un čelliste Māra Botmane. Savukārt Pola Verlēna dzejas vārsmu iedvesmotajā Debisī “Mazajā svītā”, ko sākotnēji autors radījis atskaņojumam klavierēm četrrocīgi, vēlāk ieguva veiksmīgu un koncertzāļu publikas apjūsmotu orķestrāciju. Sinfonietta Rīga kamermūzikas vakarā šis liriskais šedevrs bija klausāms filigrānā pārlikumā pūšaminstrumentu kvintetam. Atskaņojumā piedalījās flautiste Ieva Pudāne, obojists Pēteris Endzelis, klarnetists Mārtiņš Circenis, fagotists Jānis Semjonovs un mežradznieks Artūrs Šults.

Koncertcikla videoieraksts tapis ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu. Koncertu skaņu ierakstu veica Latvijas Radio 3 “Klasika”. 

Šīs tīmekļa vietnes pārzinis ir Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments, elektroniskā pasta adrese: iksd@riga.lv.

Informējam, ka šajā vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Uzkrātās sīkdatnes var būt pieejamas arī mūsu pārbaudītiem un uzticamiem sadarbības partneriem (trešajām pusēm). Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes, taču Jums jāņem vērā, ka, ja atspējosiet noteikti nepieciešamās sīkdatnes, tīmekļa vietne nevarēs darboties pilnvērtīgi. Papildus informācija šeit