Ziemassvētku laikā vides mākslas objektā „Goda vārti” simboliskā sardzē par Latvijas vērtību – ģimeni stāv mamma Elizabete Palasiosa un tētis Ernando Palasioss.
„Mēs piekritām stāvēt Goda vārtos, jo paši, ejot tiem ikdienā garām, bieži stāvam un vērojam – kādi cilvēki un vērtības tajos redzamas. Tā ir ļoti laba vieta, kur visi cilvēki, kuri stāv krustojumā un gaida savu iespēju turpināt ceļu, uzmet skatienu šim vides objektam un noķer kādu domu tālākam ceļam. Mēs arī gribējām kļūt par daļu no pilsētvides, kas liek par kaut ko aizdomāties ikdienas skrējienā. It īpaši, ja vēl varam aicināt iedomāties par tādu fundamentālu vērtību kā ģimene”, saka Palasiosu ģimene
Jau no 4. maija vides mākslas objektā „Goda vārti” ir stāsta par tām vērtībām, kas svarīgas Latvijas iedzīvotājiem, un kuras esam gatavi sargāt. Latvijas iedzīvotāji stāv simboliskā sardzē par brīvību, valodu, dabu, saulgriežiem, Baltijas jūru, Dziesmu un deju svētkiem, zinātni, bērniem, galvaspilsētu Rīgu, akciju „Baltijas ceļš”, sportu, savu valsti, himnu, mīlestību un Ziemassvētku laikā – par ģimeni
„Stāvēt goda sardzē par ģimeni, pirmkārt, ir atgādinājums mums pašiem, ka pa vidu starp darbiem, karjeru, ikdienas rūpēm un pienākumiem vienmēr ir jāatrod laiks sev, saviem tuvākajiem – lieliem un maziem, veciem un jauniem – visiem, kuri ir tuvāko lokā, ko mēs saucam par ģimeni. Otrkārt, apsolot paši sev veltīt vairāk laika un uzmanības ģimenei, mēs vēlamies aicināt arī citus vienmēr paturēt prātā, ka ģimenei laiks ir jāatrod arī saspringtākajos dzīves brīžos. Bērni ir tie, kas mums to iemāca un atgādina ik dienas, jo viņiem pēc būtības nekas cits nav vajadzīgs, kā tikai savu vecāku laiks, uzmanība un mīlestība”, atgādina porojekta dalībnieki, Palasiosu ģimene.
“Goda vārti” ir virtuāls simbols Latvijas vērtībām. Filozofiskā līmenī vārti ir zīme dažādiem pārbaudījumu lokiem, kuriem izejam cauri dzīves laikā, vārti ir pārmaiņu punkts, kurā mēs simboliski apliecinām jaunu sasniegto brieduma pakāpi. “Goda vārti” ir kā apliecinājums arī nākamos 100 gadus saudzēt mantojumu, kas mums, Latvijas iedzīvotājiem, ļauj būt tādiem, kādi esam – ar savu valodu, savā brīvībā un dabā stiprināti, jo tikai mēs paši varam Latvijas vērtības nosargāt.